Lāčplēša iela 14, Rīga LV-1011, Latvija Tel.: (+371) 67 216 444 E-pasts: balta@baltatour.lv
RSS Tūrisma aģentūras Balta twitter konts FaceBook
   
Drukāt Ieteikt draugam




















Kanāda

06:19:20
2014-09-30
GMT -5

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Kanāda ir valsts Ziemeļamerikā, ieņem otro vietu pasaulē pēc teritorija. Apskalo Atlantijas, Klusais un Ziemeļu Ledus okeāni un robežojas ar ASV. Kanādai piederošās salas - Baffinova Zeme, Viktorija, Elsmira, Devons, Banksa, Ņūfaundlena un citas, kuras ieskauj Hudsona līcis, Bafina līcis un Labradora jūra. Centrālos un austrumu valsts apgabalus aizņem līdzenumi, rietumos atrodas iespaidīgie kalni - Kordiljeri. Valsts ir segta ar biezu un ūdeņiem bagātu upju tīklu. Īstā valsts bagātība ir mežu masīvi, kas sastāv no skujkoku sugām un aizņem gandrīz pusi Kanādas teritorijas. To šķērso 5 laika joslas

Valsts pilns nosaukums: Kanādas Valsts
Valsts iekārta: Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
Iedzīvotāju skaits: 33353000
Platība: 9984670 km2
Galvaspilsēta: Otava
Lielākās pilsētas: Toronto, Montreāla, Vankuvera, Kvebeka, Halifaksa, Vinipega
Naudas vienība: Kanādas dolārs CAD
Valsts valoda: angļu, franču
Laika starpība: - 5 līdz 10h
Tālsarunu kods: +1
Reliģija: katoļi, protestanti
 
Klimats: Lielākajā daļā Kanādas teritorijas valda mērenais klimats, pietiekami maigs, uz ziemeļiem - subarktisks. Atlantijas okeāna piekrastē, kontinentālo un atlantisko gaisa masu mijiedarbības rezultātā laikapstākļi ir nenoturīgi, ar biežām vētrām un sniegu ziemā, vasarā siltais periods ilgst ilgāk, nekā citās valsts austrumdaļās, bet nekad nav pārāk karsti. Ziemeļos vairāk nekā 6 mēnešus gadā temperatūra ir zem 0°C.

Nacionālā virtuve: Olu kultenis ar šķiņķi, gurķu un ananāsu želeja, pīrāgs ar ikriem, pīrāgs ar mellenām, riekstu standziņas;,Pošehonas pastēte.

Muitas ierobežojumi: Ārvalstu un nacionālās valūtas ievešana un izvešana nav ierobežota, tomēr summas 10 000 CAD un vairāk nepieciešams deklarēt. Ievest valstī ir aizliegts ātri bojajošos produktus, ieročus, sprāgstvielas, narkotikas, dažus medikamentus, priekšmetus un lietas atkalpārdošanai, gaļu, gaļas un piena produktus, augus un sēklas. Ir aizliegta sudraba monētu izvešana par summu vairāk kā 5 dolāri. Ir atļauts nemuitot cigaretes - 200 gab., vai 50 cigāri, vai 910 gr. tabakas, spēcīgu spirtu dzērienu - 1,1 l., alu - 8,5 l., mājas priekšmetus un lietas - personisku prasību robežās, dāvanu - par summu ne vairāk kā 300 ASV $.

Elektrospreigums: 127V
Dzeramnauda: parasti nav iekļauta rēķinā. Pieņemtā tējas naudas summa - 15-20% no rēķina summas.
Iestāžu darba laiki: Lielākā daļa bankas ir atvērtas katru dienu no 10 līdz 17, piektdienās parasti līdz 18. Lielākās banka strādā darbdienās no 9 līdz 15. Sestdiena un svētdiena vairumā gadījumu ir brīvdienas. Daži maiņas punkti strādā visu diennakti. Veikali ir atvērti no pirmdienas līdz sestdienai no 10 līdz 18, bet daži universālveikali līdz 21. Ceturtdienās tirdzniecība beidzas vēlāk, piektdienās un sestdienās ievērojami agrāk nekā parasti, svētdienās strādā tikai suvenīru un daži nelieli veikali.
Drošība: Kabatas zādzību un somiņu nolaupīšanu skaits pēdējā laikā ir palielinājies. Tūristiem vajag būt maksimāli modriem Ottavas un Monreālas nomaļajos rajonos, galvenajās stacijās, metro, autobusos, tramvajos un īpaši - "melnajos" apkārtnes kvartālos. Nevajag atstāt redzamā vietā somiņā mobilos telefonus un citas vērtīgas lietas. Turēt pie sevis minimālu naudas summu, neņemiet sev līzi visas kredītkartes un dokumentus.

Par valsti
Kanāda- tā ir plaukstoša valsts ar brīnišķīgu kultūru, kas neļaus to sajaukt ar krietni skaļāko kaimiņu.... Tās kultūras mantojums un raksturs veidojies no vietējo iedzīvotāju senajām tradīcijām, kas saaugušas ar franču un angļu nokrāsu pārpilnību un kontrastiem. Kanāda pamatoti lepojas ar izcilām dabas ainavām, dabas resursiem un augstu dzīves līmeni, ar daudziem talantīgiem māksliniekiem un, protams, hokejistiem ... un - tā atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm ...
Kanāda ir valsts ar bagātu vēsturi un senām tradīcijām. Ne bez iemesla, ANO ir nosaukusi Kanādu kā valsti ar vienu no visaugstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē. Kanāda ir slavena ar savu cieņu pret dažādām etniskām grupām un kultūras dažādību. Izglītība Kanādā tiek ļoti augsti vērtēta un valdība tērē miljonus, lai uzlabotu un attīstītu izglītības sistēmu

Populārākie tūrisma objekti Kanādā
Otava. Valsts galvaspilsēta ar ziemeļniecisku šarmu un eleganci. Parlamenta ēka neogotikas stilā pirmoreiz atklāta 1866.gadā, 1916.gadā cietusi ugunsgrēkā. Arhitektūrā jūtama britu ietekme, paskatoties uz torņa smaili, rodas asociācija ar Londonas Big Bena pulksteni, kas ir pārsteidzoši līdzīgs.Jūlijā ik gadu notiek Otavas Starptautiskais džeza festivāls, kad te pulcējas pasaules klases mūziķi. Kara muzejs, Royal Mint – lielas, senas ēkas. Otavas ielas ir plašas un cilvēki draudzīgi.

Toronto
Kanādas lielākā pilsēta un finanšu centrs. Septembrī Toronto starptautiskais filmu festivāls. York Old Town – senpilsēta ar vēsturiskām celtnēm, Cabbagetown – Viktorijas laika celtnes. Slavenais Niagāras ūdenskritums, kura 800 m platā daļa pieder Kanādai, un ir vispopulārākais apskates objekts.
Bata Shoe Museum sevī glabā dažādu laiku, stila, materiāla apavus, sākot no XIX gs. franču kastaņbrūnajām koka tupelēm, inuitu polārajiem apaviem līdz mūsdienu modernās modes brīnumiem un slavenību apaviem, kurus valkājuši tādi cilvēki kā, piemēram, Indira Gandija, Eltons Džons, Pablo Pikaso.
1976.gadā uzcelts viens no ievērojamākajiem objektiem Toronto CN tornis jeb Canadian National Tower. Šī torņa pamatfunkcija ir radio un TV translēšana, taču tas ir viena no pasaules augstākajām, savrupi stāvošajām celtnēm (augstums 553,34 m), kas piesaista tūristus ar aizraujošajiem skatiem uz pilsētu naktī, kad tā ir izgaismota, un dienā, kad skatiens sniedzas 160 km tālumā uz visām debespusēm. Viena no stāvu grīdām ir no stikla, tāpat arī lifti, kas nodrošina tādu kā lidojuma sajūtu. Jumta stāvā ir neliela observatorija, kurā var vērot debesu spīdekļus. Elgin & Winter Garden Teātru centrs ir vienīgais senākais un vēl darbībā esošais dubultgrīdu teātris pasaulē. Aizraujošs ir Pasta muzejs, Tekstīliju muzejs un Mūzikas dārzs.

"Zelta pakavs" - Milzīgs industriāls reģions, kas paliec Ontārio ezeru. Te ir lielas tērauda ražotnes, autorūpnīcas, gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuģu un lidaparātu būves rūpnīcas. Ontārio un Ēri ezeri rada maigāku klimatu – te ir vairāk bezsala dienu gadā, kas nodrošina iespēju audzēt augļu kokus (persiki, plūmes, bumbieres).

Halifaksa - Maritime Museum of the Atlantic jeb jūras muzejs.

Vinipega - Pasaules ekonomikā tiek dēvēta par “kviešu galvaspilsētu”, jo pilsētas apkaimē izaudzē ļoti daudz kviešu. Dabas muzejs, Exchange District – pazīstama vieta ar Viktorijas laika biznesa celtnēm.

Kvebeka
Francūžu apdzīvots lielākais reģions valsts A daļā Labradoras pussalā, un ir kā “franciskās Kanādas” sirds. Te izkārtnes, norādes un sarunas notiek abās valsts valodās – gan franču, gan angļu. Teritoriju XVII gadsimtā kolonizēja francūži, un strīdi par teritorijām izraisījuši arī karus, kuros virsroku guva angļi. Tāpēc šeit ir lielākā franciski runājošo iedzīvotāju aizjūras pavalsts, kas cīnās par savu neatkarību. Kvebekaas provincē apmetās pirmie franču kažokādu tirgotāji un zemnieki. Kvebekas D daļā ir auglīgas augsnes, un tā ir arī attīstītākā reģiona daļa. Februāra beigās ir vērts aizbraukt uz Kvebeku, kad notiek Ziemas karnevāls, kura ietvaros noris arī ledus skulptūru parāde. Tad te pulcējas ledus skulptūru mākslinieki no visas pasaules. Zib kalti, skan motorzāģi un lēnām no ledus kluča top izsmalcinātas figūras kā no stikla. Apziņa, ka tās ir vēl trauslākas un īslaicīgākas, rada patiesu mirkļa brīnumu, apjautu-priecāties, kamēr esi šeit un vari to visu redzēt!

Montreāla
Ielās jūnijā notiek džeza festivāls. Pointe à Callière ir XVIII gs. Arheoloģijas un Vēstures muzejs, kas glabā unikālu kolekciju un stāsta par ieceļotāju pirmatnējiem dzīves apstākļiem, dabu un dzīvesvaidu.

Ņūfaundlenda
Sala ir Kanādas zivrūpniecības centrs. Kā province izveidota 1949.gadā pēc pievienošanas Kanādai. Bagātīgo nozveju veido gar salas krastiem plūstošās straumes un okeāna sēklis. Šī “jaunatrastā zeme”, kā tas tulkojas no angļu valodas, bija tiešām no jauna atklāta laikā, kad vikingi veica savus tālos pārbraucienus pār Atlantijas okeānu, un Eiropā valdīja mazais ledus laikmets.

Sīlkeuvas ciemats
"Roņu līcis" ar krāsainajiem namiņiem raisa dzīvespriecīgas noskaņas ziemeļnieciskajā klimatā uz zaļo mežu fona. Zvejnieku ciemats atrodas Menenas salā Fandi līcī, kurā vērojams arī visaugstākais paisuma vilnis – 18 m.

Vankūvera
Britu Kolumbijas jūras tirdzniecības centrs ar aktīvu ostas dzīve. Piekraste veidota ar kuģu un jahtu piestātnēm, un pati pilsēta ir pārpilna ar dabas brīnumiem un fantastiskiem skatiem. Balto jahtu sāni, garie masti lieliski izceļas uz augstceltņu veidoto pilsētas panorāmu. Stenlija parks – viens no pasaulē lielākajiem parkiem, Wreck Beach – pludmale, ko iecienījuši gan sērfotāji, gan vienkārši atpūtnieki. Retas ir pilsētas pasaulē, kur var no rīta slēpot, pēcpusdienā burāt, un vakarā ierasties kādā bārā uz kokteili. Vankūverā to var...

Vudbafalo nacionālais parks
Miera osta reiz gandrīz jau izšautajiem bizoniem. Līdz 1830.gadam pa Kanādas prērijām brīvi un netraucēti klejoja ap 50 miljoniem bizonu. Tad sākās lielais slaktiņš – Amerikas armijas izstrādātā taktika, ka katrs mednieks, kurš nomedīja bizonu-saņēma ne tikai gaļu, bet arī prēmiju. Bizoni bija indiāņu cilšu galvenais iztikas avots. Iznīdējot pārtikas avotu – iznīkst arī cilvēki. Cilvēki attapās tikai 1898.gadā, kad stepju plašumos bizoja vien ap 1000 palikušo dzīvnieku. Indiāņu ciltis nepārcieta badu, un lēnām izzuda. 706 bizoni tajā laikā mitinājās vēl kādā fermā Montānā. 1906.gadā Kanādas valdība nopirka šos pieradinātos bizonus, un palaida savvaļā Albertā, tagadējā Vudbafalo nacionālā parka teritorijā.Parks tika iekārtots 1922.gadā tikai bizonu saglabāšanai, un mūsdienās jau šeit uzturas ap 5000 bizonu, kas ir lielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē. Apmeklētāju šeit ir visai maz, jo parks atrodas ļoti nomaļā vietā. Parka teritorijā sastopami arī minerālsāļiem bagāti avoti. Sausuma periodā nogulsnējas sāļi 250 km2 plašā teritorijā. Tajā mājvietu atraduši šai vietai Kanādai neraksturīgi, sāļumu mīloši augi, kas parasti aug jūras piekrastēs. Otra no apdraudētajām sugām, kas radusi mājvietu šeit, ir Amerikas dzērves. To apspalvojums ir gandrīz balts, nelieli melni laukumiņi ir spārnu galos, uz galvas un kājām. 1914.gadā tika uzskaitīti tikai 15 šīs sugas pārstāvji, bet mūsdienās šeit ligzdo vairāk kā 200 šo cēlo un grezno putnu. Ziemā dzērves migrē prom uz Teksasas piekrasti- 4000 km garais lidojums prasa daudz spēka un piepūles, tāpēc daudzi putni neatgriežas.

Pīspointas apkaimē parka teritorijā vēl tagad dzīvo piecas ģimenes, kas piekopj tradicionālo dzīvesveidu – pārtiek no zvejošanas, medībām un lamatu likšanas. Albertas plato savu šarmu ieguvis ar biezajiem mežiem, lielajām un līkumainajām upēm, neskaitāmajiem ezeriem un nepārskatāmiem purviem, karsta alām un kritenēm. Kad pazemes ūdeņi izgrauzuši tukšumus, veidojas alas; kad iebrūk alas- veidojas kritenes, kuru dibenā ieplūst pazemes ūdeņi, veidojot mazus ezeriņus. Parka teritorijā ir iespēja vērot dzīvniekus, braukt ar kanoe, iet kājām vai braukt ar auto. Laika posmā no novembra līdz aprīlim autoceļi parka teritorijā ir slēgti. (Izmantota informācija no grāmatas „100 pasaules nacionālie parki”,-Zvaigzne ABC.-2004.)

Džespera nacionālais parks atrodas Kanādas Klinšu kalnos un šķērso vairākas dabas zonas. Te valda kontinentāls klimats, kur jūlija vidējā temperatūra ir +30°C, bet janvārī: -30°C. Parkā var nokļūt pa Jelouhedas autostrādi no Edmontonas līdz Prinsdžordžai. Parks ierakstīts Pasaules dabas mantojuma vietu sarakstā, un plešas 23 000 km² lielā teritorijā. Ledāju mēles starp klinšu staltajām mugurām, tumšzaļie meži, kalnu ezeri un krāčainās upes, Parkvejas leduslauki veido šīs vietas šarmu. Džespera ir tūristu pilsētiņā parka vidienē. No pilsētiņas dienvidu virzienā atzarojas Icefields Parkway, kas ir panorāmas ceļš ar daudzām skatu un pieturvietām ceļa malās, lai apmeklētāji pilnībā varētu izbaudīt apkārtnes skaistumu. Atabaskas šļūdonis ir lielākais atzars Kolumbijas ledus laukam, kas, savukārt, ir lielākais vienlaidus ledus vairogs Kanādas Klinšu kalnos. Ledus kušanas ūdeņi baro 1231 km garo Atabaskas upi, kas tek cauri Albertas provincei. Upe reiz bijusi nozīmīgākais transporta ceļš kažokādu tirgotājiem. Ledus sasniedz pat 350 metru biezumu. Ap šo ledus klājienu atrodas Kanādas augstākās virsotnes. Parka teritorijā mitinās 1200 augu un 56 zīdītāju sugas. Īpatnēji ir melnastes un baltastes brieži, sastopami arī aļņi un melnie lāči, grizli lāči un tiņi, Kanādas lūši un pumas. Parka alpīnajā joslā virs 2100 m v.j.l.izveidojušies visjūtīgākie biotopi ar polārajiem vītoliem, graudzālēm, grīšļiem. Te ganās resnragu aitas, kalnu kazas, alās sastopami murkšķi un pīkstētāji. Parka teritorijā kursē Džespera gaisa tramvajs līdz Whistlers kalnu apmetnei ar burvīgu panorāmu. Līdz Atabaskas šļūdoni ir iespēja braukt ar speciālo autobusuSnowcoach, parka teritorijā ir daudzas pastaigu un dabas takas. (Izmantota informācija no grāmatas „100 pasaules nacionālie parki”,-Zvaigzne ABC.-2004.)

Benfas nacionālajā parkā
Klinšu Kalnu austrumu nogāzēs ir pasakaini skaistas kalnu ainavas, gluži kā gleznās. Te ir viss, kas rada pilnasinīgu pasaules vienotības izjūtu: dzidri ūdeņi ezeros un upēs, kalnu majestāte, sniegotas virsotnes un ielejas, ledāji, skujkoku meži, saule un skaidras debesis vasarās, akmeņi, sūnas, vēji un dzīvnieki. Šis parks ir vecākais nacionālais parks Kanādā, dibināts 1883.gadā. Ziemeļkanādas teritorija ir balto lāču galvenā mājvieta, lai gan 4/5 no teritorijas aizņem arktiskais tuksnesis. Šī ir arī visretāk apdzīvotā valsts daļa. Vairāk kā puse iedzīvotāju dzīvo pilsētā Vaithorsā. Nunavuta (inuitu valodā: „mūsu zeme”) ir inuitu pašnoteikšanās apgabals, jo teritorijā 85% no iedzīvotājiem ir inuitu tauta.

Uzzini mūsu jaunumus pirmais!
Seko mums pasaules lielākajā sociālajā tīklā!
Seko mums!
Lasi jaunumus, visātrāk, šeit!