Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Platība: 1 221 037 km² Iedzīvotāju skaits: 49 320 000 Valsts iekārta: Parlamentāra republika Galvaspilsēta: Pretorija, parlamenta rezidence – Keiptauna Lielākās pilsētas: Pretorija, Keiptauna, Johannesburga, Portelizabeta, Durbana, Īstlondona Oficiālā valoda: Dienvidāfrikas Republikā ir 11 oficiālās valodas, to skaitā – afrikāņu, angļu, pedi, soto, svazi, zulu, u. c. Reliģija: ~70% kristiešu; musulmaņi, hindi, totēmi – tradicionālo dabas …

Platība: 1 221 037 km²

Iedzīvotāju skaits: 49 320 000

Valsts iekārta: Parlamentāra republika

Galvaspilsēta: Pretorija, parlamenta rezidence – Keiptauna

Lielākās pilsētas: Pretorija, Keiptauna, Johannesburga, Portelizabeta, Durbana, Īstlondona

Oficiālā valoda: Dienvidāfrikas Republikā ir 11 oficiālās valodas, to skaitā – afrikāņu, angļu, pedi, soto, svazi, zulu, u. c.

Reliģija: ~70% kristiešu; musulmaņi, hindi, totēmi – tradicionālo dabas dievu pielūgšana.

Spriegums tīklā: 220 / 230 V

Naudas vienība: rand (ZAR)

Laika starpība: nav laika starpības


Ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts atrodas Āfrikas kontinenta pašos dienvidos, to apskalo Indijas okeāns austrumos un Atlantijas okeāns rietumos. Dienvidāfrikas Republika ieskauj sevī divas pundurvalstiņas – Lesoto un Svazilendu.

Klimats

Dienvidāfrikas Republika atrodas subtropu klimatiskajā joslā, vidējā gaisa temperatūra janvārī ir + 14°C, bet jūlijā + 25°C. Raksturīgas karstas, saulainas dienas un salīdzinoši vēsas naktis. Austrumkrastā iespējams peldēties visu gadu, bet augstākajās kalnienēs ziemas ir aukstas un ziemas periodā vērojami sniegputeņi.

Nacionālā virtuve

Dienvidāfrikas virtuvi ir ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas. Sajaukumā ar dienvidāfrikāņu nacionālajām paražām Dienvidāfrikas Republikas virtuve ir kļuvusi par ļoti interesantu un iecienītu daudzu gardēžu vidū. Veģetāriešiem gan izvēles iespējas nav īpaši plašas, jo dominē gaļas ēdieni. Cenas ir ļoti pieņemamas, Dienvidāfrikā nobaudāmas dažādas delikateses par salīdzinoši zemām cenām. Visslavenākie ir Dienvidāfrikas vīni un jūras veltes – garneles, omāri, austeres un krabji. No gaļas ēdieniem iecienīta ir jēra gaļa, liellopu gaļa, kārpainās mežacūkas, strausa un krokodila gaļas ēdieni. Bet Dienvidāfrikā ir ļoti izplatīta arī internacionālā virtuve – japāņu, vjetnamiešu, ķīniešu, itāļu un franču ēdieni.

Dienvidafrikāņu nacionālie ēdieni

  • Achaar – pēc indiešu receptēm gatavoti mango salāti ar eļļu un garšvielām
  • Biltong – sālīta un žāvēta strausa vai kudu gaļa
  • Boerewors – tradicionāla afrikāņu desa, kas gatavota no liellopu vai aitas gaļas un cepta uz oglēm zem klajas debess
  • Chakalaka – salāti no sīpoliem, ķiplokiem, ingvera, paprikas, burkāniem un ziedkāpostiem ar čilli un kariju, gatavoti pēc indiāņu receptēm
  • Pap – vārītas kukurūzas ēdiens, ko parasti pasniedz ar sīpolu un tomātu mērci
  • Skop – kazas, govs vai aitas galva, kas tiek noģērēta, izdobta un tad vārīta uz lēnas uguns
  • Iecienīts ēdiens afrikāņu vīriešu vidū. Populārākie saldumi ir piena pīrāgs
  • Koeksisters – kraukšķīga mīkla, sapīta pīnē un mērcēta sīrupā
  • Vetkoek – sacepta maizes mīkla ar sīrupu, medu vai sviestu.

Veselība

Bīstamākā ir malārija (galvenokārt, valsts austrumu piekrastē). Pēdējos gados tūrisms Dienvidāfrikā strauji attīstās arī infrastruktūra un medicīniskā aprūpe, tāpēc tiek darīts viss, lai samazinātu risku saslimt ar tropiskajām zemēm raksturīgām slimībām, bet drošības un pašu veselības labad, tūristiem ieteicams vakcinēties pirms došanās uz Dienvidāfrikas Republiku, pirms tam konsultējoties ar ārstu.

Muita

ASV, Japānas un Rietumeiropas atpūtas tūristiem vīzas nav nepieciešamas. Latvijai ar Dienvidāfriku nav noslēgts bezvīzu režīms. Lai saņemtu vīzu ieceļošanai Dienvidāfrikas Republikā, nepieciešams nomaksāt konsulāro nodevu 43 EUR un 73 EUR pasta izdevumus, jo tuvākā DĀR vēstniecība atrodas Helsinkos. Vīza tiek izgatavota 2 nedēļu laikā.

Valstī atļauts ievest

1 l stipro alkoholisko dzērienu, līdz 2 l vīna, 50 ml smaržu, 200 cigaretes vai 50 cigārus.

No valsts atļauts izvest

200 cigaretes, 50 cigārus, līdz 3 l vīna un 1 l stipro alkoholisko dzērienu, par dāvanām un suvenīriem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 100 USD nodevas nav jāmaksā.
Aizliegts ievest un izvest narkotikas, ieročus, pornogrāfiskus materiālus, ziloņkaulu, zeltu.

Transports

Aptuveni 30 aviolīnijas piedāvā lidojumus uz Dienvidāfrikas Republiku. No Latvijas visērtāk Dienvidāfrikas Republikā nokļūt caur Londonu vai Frankfurti.
Lielākās lidostas ir Johannesburga, Keiptauna un Durbana. Dienvidāfrikā visērtāk un izdevīgāk pārvietoties ar īrētām automašīnām, jo ceļi ir labā stāvoklī, savukārt sabiedriskais transports ir ierobežots un salīdzinoši dārgi izmaksā.

Keiptauna

Keiptauna un Rietumu Zemesraga (Western Cape) province ir reģions, kur jūs pastāvīgi gaida pārsteigumi. Tikko pieņemsiet, ka esat redzējuši visu, aiz stūra gaidīs nākamais pārsteigums. Šajā provincē jūs gaida sniegbaltu smilšu pludmales, biezi, seni meži, izroboti piekrastes maršruti, kalnu takas un dabas rezervāti, neskaitāmi ar rokām veidoti suvenīri visām gaumēm, mākslas festivāli un lieliska vēsturisko ēku arhitektūra. Protams, jāapmeklē vīna fermas, jānovēro vaļu un delfīnu jautrā spēlēšanās, jāizpeldās ar pingvīniem, jāpavizinās ar strausiem un ar pacēlāju jāuzbrauc slavenajā Galda kalnā.
Provinces centrā atrodas viens no pasaulē lielākajiem botāniskajiem dārziem – Fynbos Floral Region. Rietumu Zemesraga ziedu karalistē augu veidi ir vairāk kā visā Eiropā. Dabas daudzveidība un skaistums vienmēr vilinājusi dabas mīļotājus, klinšu kāpējus un kalnu tūristus. Šeit ir daudz dabas rezervātu, unikālu kājnieku maršrutu un botānisko dārzu.
Zemesrags – viena no labākajām vietām pasaulē vaļu vērošanai Dienvidāfrikas krastā. Šeit mīt 29 sugu pārstāvji, ieskaitot vali-slepkavu un 8 veidu ūsainos vaļus. Visbiežāk vaļi sastopami gar Kāpas pussalu, līčos, kur tie meklē barību. Jūnijs un decembris ir labākais to vērošanas laiks. Kuprvaļi Zemesraga piekrastē ierodas no maija līdz decembrim. Hermanus piekrastes klintis ir labākās vietas vaļu vērošanai no krasta, okeānā populārākā vaļu vērošanas vieta ir False Bay līcī.

Vīna ielejas, starp vietējiem pazīstamas kā Boland, ir pilnas vīna fermām. Burvīgās pilsētas zaļajās ielejās ievērojamas ar tipiskām, pabalējušām, holandiešu stilā celtām mājām. Tādas sastopamas tikai šeit. Rietumu piekrastes zvejnieku ciemati atrodas līdzās kūrortiem.

Dārzu ceļš bagāts ar mūžseniem mežiem, daudzkrāsainiem putniem un augu valsti, tīrākajiem ezeriem, neskartām pludmalēm un kalnu virsotnēm. Absolūts kontrasts ir tuksnesīgās Mazā Karoo Kannaland platības un plašie, aizvēsturiskie Centrālā Karoo līdzenumi.

Provincē valda tipisks vidusjūras tipa klimats ar siltām un sausām vasaras dienām, vēsāku un lietainu ziemu. Vidējā temperatūra vasarā ir 15 – 27 °C, ziemā 7 – 18°C. Provinces centrālajos rajonos temperatūra ir aptuveni 3 grādus siltāka. Izņēmums ir pustuksneša rajons Karoo, kur ir sausas ziemas un arī vasarā līst maz. Rietumu piekrastē ir salīdzinoši sauss un vējains, Dārzu ceļā gar Zemesraga dienvidu pusi – maigs klimats, kur lietus iespējams visu gadu.

Pavasaris sākas augustā ar pirmo pļavu puķu uzziedēšanu. Karstākie mēneši parasti ir decembris un janvāris. Vasarā saule lēc pirms 6:00, riet ap 8:00 vakarā, veidojot garākās un nogurdinošākās vasaras dienas. Stiprākie vēji (DA) pūš no oktobra līdz decembrim. Tad virs Galda kalna veidojas biezs mākoņu slānis. Vietējie iedzīvotāji ar mīlestību šo vēju sauc “Doktors zemesrags”, jo tas iepūš svaigumu.

Provincei ir bagāta pārceļošanas vēsture.

Tradīciju, reliģijas un kultūru sajaukšanās Rietumu Zemesragā ļāvusi izveidoties bagātajam kultūras mantojumam. Provinces kultūru daudzveidība ir viena no tās pazīmēm. Pārsteidzoša dažādu virtuvju daudzveidība, kas iekļauj gan malajiešu ēdienus ar kariju, zivīm, omāriem, kas gatavoti uz atklātas uguns, gan jēra kāju vai strausa steiku. Nepārspējamā daudzveidībā ir jūras delikateses: langusti, krevetes, kalmāri, krabji. Vislabāk tās baudīt tieši pludmalē.

Rietumu Zemesragā gatavo vīnus, kuri ieguvuši daudz balvu konkursos. Tie ir vieni no labākajiem pasaulē. Unikālu sarkano vīnu Pinotage gatavo tikai Rietumu Zemesragā. Daudzās vīna darītavas zinātājiem un cienītājiem piedāvā plašu galda vīnu, kā arī portvīna, heresa, muskata un konjaku izvēli.

Āfrikāņu amatnieku māksla plaši pārstāvēta speciālajos tirdziņos pilsētās, uz ielām un gar ceļiem. Tās ir tradicionālas dzīvnieku figūriņas no koka vai ziepjakmens, niedru pinumi u.c. Suvenīru tirdziņi ir laba vieta garderobes papildināšanai ar rokām veidotu apģērbu un dažādām rotām. Iespējams iegādāties mēbeles un sadzīves priekšmetus.

Īpašu interesi rada Zemsraga arhitektūra, kam raksturīgs Kāpas-holandiešu stils. Visā vīna reģionā sastopamas šī stila ēkas. Sākotnēji ēkas bija domātas vēsākajam Eiropas klimatam, vēlāk piemērotas vietējā klimata īpašībām. Sienas sāka veidot biezākas, lai pasargātu iedzīvotājus no vasaras svelmes, kaut arī jumta konstrukcija palika bez izmaiņām. Tajā laikā ceļojumi aizņēma daudz laika. Lai godam uzņemtu ciemiņus, mājām veidoja lielas virtuves un viesu istabas.

Provincē atrodas viena no vecākajām baznīcām valstī, lieliskas mošejas un smilšakmens kapelas. Visā piekrastē tipiski Rietumu Zemesraga provincei izkaisīti viktoriāņu stila bungalo, strausu mītnes un zvejnieku kotedžas.
Kāpas pussalā iespējams redzēt musulmaņu svēto kapenes. No tiem vairākus Holandes pārvaldnieki deportēja no holandiešu kolonijām valsts austrumos. Musulmaņi tic, ka kramati (mošejas) pasargā no dabas kataklizmām. Vietējie ticīgie apmeklē kapenes pirms svētceļojuma uz Meku.

Provincē ir daudz muzeju un kultūras objektu. Daudzi muzeji atrodas izremontētās ievērojamu cilvēku, kuri spēlējuši nozīmīgu lomu Dienvidāfrikas pagātnē, mājās. Šo māju apmeklējums ļauj iepazīt agrāko laiku dzīves stilu. Citi iepazīstina ar vēsturi un mākslas darbiem. Visvecākie tiem ir San cilts klinšu zīmējumi, kas atspoguļo seno mednieku dzīvesveidu.

Johannesburga

Galvenā Dienvidāfrikas Republikas pilsēta. Tās izveidošanos veicināja austrāliešu zelta meklētājs Džordžs Harisons, kurš 1886.gadā DĀR atklāja lielāko zelta dzīslu un dibināja ciematu, kuru nosauca par Johannesburgu. Šeit ieradās tūkstošiem zelta meklētāju. Trīs gadu laikā Johannesburga kļuva par lielāko pilsētu valstī.

Mūsdienu Johannesburga ir viena no lielākajām kontinenta megapolēm, DĀR darījumu, rūpniecības un finansu galvaspilsēta. Šeit atrodas pasaulē lielākās dimantu ieguves un apstrādes firmas De Beers galvenais birojs.

Pārsteidzoša ir pilsētas panorāma – saulē mirdzošas darījumu debesskrāpju spoguļu sienas. Starp tām īpaši izdalās Carton – Āfrikā liekākais komerciālais centrs.

Johannesburgas īpatnība ir terikoni – savdabīgi zelta apstrādes rūpniecības pieminekļi.
Īpaši burvīgs ir pilsētas centrs, kur vairāk kā simts gadus senās ēkas atrodas līdzās mūsdienu stikla, tērauda un betona celtnēm. Šeit skatāms senais pasts, kurš joprojām darbojas vienā no skaistākajām Johannesburgas ēkām (1897). Savukārt pasta ēkas pulkstens veidots tajā pat darbnīcā, kurā Londonas Big Ben.

Netālu esošajās Simmonds un Market ielās atrodas Centrālā bibliotēka (1935). Valsts Vēstures un Ģeoloģijas muzeji. Ļoti interesants ir Tēlotājas Mākslas muzejs ar Pikaso, Van Goga un Rodēna gleznām.

Interesantākas par Johannesburgu ir piepilsētas. Piemēram, vienā no tām – Soueto – izveidots lielisks atrakciju parks Gold Reef City, kurā valda XIX gadsimta beigu zelta drudža atmosfēra. Parks atrodas agrāk bagātāko iegulu vietā. Šeit iespējams nolaisties šahtā 220 metru dziļumā. Te atrodas arī helikopteru pacelšanās laukums – pēc vēlēšanās iespējams palidot virs Soueto un Johannesburgas.

Soueto 55 ha platībā atrodas Āfrikā labākais Zooloģiskais dārzs, kurā mīt vairāk kā 600 zīdītāju, putnu un citu dzīvnieku. Brīvdienās parka teritorijā apmeklētāji var pārvietoties ar vilcieniņu.

No Johannesburgas iepējams brauciens uz Sterkfontein alām. Tās ir sešas pazemes zāles vairāk kā 40 metru dziļumā. Vienā no tām atrasts pirms vairāk kā diviem miljoniem gadu dzīvojušas sievietes galvaskauss. Kādas grotas dziļumā slēpjas ezers, kura ūdeni vietējās ciltis uzskata par dziedniecisku un izmanto ārstniecībā.
Netālu no Johannesburgas atrodas Magallesberg kalnu masīvs. Tas stiepjas vairāk kā 120 km garumā no Pretorijas līdz Rustenburgai. Šeit kalnos atklātas senākās cilvēku pēdas. Tūristus vilina daudzās takas.

Pretorija un dimanta raktuves

60 kilometrus uz ziemeļiem no Johannesburgas atrodas DĀR galvaspilsēta Pretorija. Ekskursija pilsētā sākas ar grandiozā pieminekļa, kas veltīts iedzīvotāju pārceļošanai no Zemesraga provinces uz ziemeļiem, apskati. Šeit skatāma pirmā prezidenta Pola Krīgera māja, Baznīcu laukums, Opera, Melrouzas Hauzas savrupmāja – muzejs, valdības ēku ansamblis.
Pretorijā atrodas viena no vecākajām dimantu šahtām DĀR, kas joprojām darbojas. Kalinan šahta. 1905.gadā šeit atrada pasaulē lielāko dimantu – 3106 karātus smagu. Apstrādes rezultātā to sadalīja 105 daļās, no kuriem divas svēra 530 un 317 karātus. Tie rotā Lielbritānijas karalienes troni.

Apmeklējot muzeju, redzēsiet visu ievērojamāko DĀR atrasto dimantu dublikātus. Iepazīsieties ar ieguves un apstrādes procesa specifiku.

Gold Reef City

Ļoti populārs brīvdabas muzejs–atrakciju parks, kurā attēlota Johannesburga Zelta drudža laikā. Iespējams pabūt “senajās” ieliņās, skatīt rekonstruētas kalnraču un bagāto pilsētnieku mājas. Iespējams nolaisties 220 dziļajā šahtā Nr 14. Līdz 1978.gadam tā ieņēma pirmo vietu pasaulē zelta ieguves ziņā. Skatāms zelta apstrādes process, āfrikāņu dejas, iegādājami suvenīri.

Lesedi etnogrāfiskais ciems

Netālu no Johannesburgas atrodas Lesedi etnogrāfiskais ciems. Tajā ir unikāla iepēja savām acīm skatīt un iepazīt četru Āfrikas galveno tautu dzīvi. Virsaiša pavadībā apskatīsiet katru no ciemiem, pēc tam vērosiet un arī piedalīsieties tradicionālajās dejās nakts ugunskuru gaismā. Vakara noslēgumā lieliskās vakariņās baudīsiet vietējos ēdienus.

Pretorija

Valsts administratīvā un kultūras galvaspilsēta. Pretorija atrodas 60 km attālumā no Johannesburgas, Tsvanes upes krastā. Šeit kalnu plato nogāzē valda subtropu klimats.
Pilsēta gadus skaita no 1873.gada, kad būrs Andries Pretorius šeit 1370 metru augstumā izveidoja fermu. Sākotnēji viņš tajā dzīvoja viens, vēlāk iedzīvotāju skaits pieauga. Andries Pretorius fermu nosauca “Grootplaats” – Plašais pagalms. Pēc viņa nāves ciema iedzīvotāji nolēma tā piemiņu iemūžināt un nosauca par Pretoriju.

Pilsēta lepojas ar vairākām nozīmīgām vēsturiskām vietām, t.sk. Krīgera namu – pirmā prezidenta rezidenci. Un Voortreker pieminekli. Bez tam, lielākā daļa muzeju atrodas Pretorijā: Kultūras – Vēstures muzejs, Mākslas muzejs, Dabas muzejs un citi.
Klasiskās mūzikas cienītājiem iesakām apmeklēt Valsts Teātra kompleksu, kas satāv no piecām zālēm: klasiskās mūzikas, baleta, simfonisko koncertu, operas un teātra.

Lielākā daļa tūristu DĀR ierodas caur Johannesburgu, tāpēc Pretoriju skata pēc tam. Iebraucot pilsētā uzmanību pievērš milzīgs granīta piemineklis Voortrekker. Piemineklis atrodas uz paaugstinājuma un, pa ceļam uz to, varēsiet baudīt lieliskos Pretorijas skatus un Klapperkop fortu, kurā atrodas Kara muzejs.

Pretorijā iesakām apmeklēt DĀR varoņa – pirmā prezidenta Transvāla Pola Krīgera muzeju. Viņš vadīja pretošanos angļu – būru karā. Muzejā glabājas viņa personīgās lietas un eksponāti, kas veltīti karam, piemēram, angļu lielgabals, ko pirmoreiz lietoja tieši šajā karā. Muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, netālu no Baznīcas laukuma. Šeit atrodas arī Senais Pasts, Tiesu nams (1898), Krīgera piemineklis.

Netālu no centra (ap 2 km no Baznīcas laukuma) Bryntirion parkā atrodas DĀR prezidenta oficiālā rezidence. Valdības ēkas atrodas atrodas citā netālu esošā ēkā – Union Buildings, kas celta 1910.gadā. Tā ievērojama, jo ir pasaulē lielākā administratīvā ēka. Tās stūros divi 55-metrus augsti torņi, ko savieno antīka kolonāde. No šejienes pirmo runu tautai teica Nelsons Mandela, kad 1994.gada 10.maijā kļuva par prezidentu. Pretī Union Building atrodas piemineklis Luisam Botam – pirmajam Dienvidāfrikas Savienības premjeram. Tomēr Union Building, būdama lielākā administratīvā ēka pasaulē, nav pati augstākā Pretorijā! Netālu blakus Valsts Teātrim atrodas DĀR Rezevju Bankas ēka.

Vīna ieleja

Pusstundas braucienā no Pretorijas atrodas lauksaimniecības muzejs. Tā nav tikai eksponātu izstāde, muzejam ir vairākas funkcijas. Te iespējams nogaršot “Mampoer” – augļu degvīnu. “Sausā likuma” laikā to lielā daudzumā dzina fermeri. Mampoer ir būru kulta dzēriens, līdzīgi kā skotiem viskijs. Tam par godu katru gadu notiek festivāls.

Braucot tālāk, iespējams skatīt Transvālas vīnogu laukus. Šeit ražo vienus no slavenākajiem vīniem pasaulē. Tie nav tik dārgi kā franču, tomēr ir ļoti augstas kvalitātes. Atsevišķi Dienvidāfrikas vīni uzvarējuši “aklajās degustācijās” Parīzē.

Sun City

Pasaules mēroga izklaidžu komplekss, kurā ir ļoti daudz atrakciju un izklaides iespēju, spēļu automāti, greznākais DĀR kazino, peldēšanās “viļņu ielejas” ūdeņos, mākslīgas izcelsmes ezers ūdens sporta veidiem, golfa laukums, boulings, galvu reibinošs nobrauciens no “drošsirdības tempļa”, pastaiga pa “laika tiltu” kuru rotā dabīga izmēra ziloņu figūras un katru stundu notiek imitēta zemestrīce.

Pilsēta veidojusies kopš 1977.gada 200 kilometru attālumā no Johannesburgas tuksnesīgā līdzenumā. Talantīgu arhitektu un celtnieku–dekoratoru rokas no visas pasaules 150 km² platībā veidojušas mākslīgās klintis un tropu mežus, ezerus un ūdenskritumus. Īsta oāze – ievērojamais Sun City (Saules pilsētas) un Post City (Pazudušās pilsētas) komplekss.
Apskates objekti. Visbiežāk tūristi ierodas Saules pilsētā izklaidēties. Mākslīgajā lagūnā iespējams pacīnīties ar okeāna vilni, sērfot mākslīgā kanālā, lidot ar izpletni, peldēt māklīgajos “Ūdens pasaules” ezeros, uzspēlēt kazino, noskatīties šovu, izbraukt safari. Īpaši patīkami ir apmaldīties “Zudušajā pilsētā” ar viesnīcu “Palace”, kas celta austrumu stilā ar pārsteidzošiem rokām veidotiem interjeriem.

Durbana

Otra lielākā jūras osta DĀR. Durbanas un piepilsētu iedzīvotāju skaits sasniedz 2,5 miljonus. Siltais okeāna ūdens un skaistās pludmales padarījušas Durbanu par pasaules nozīmes kūrortu. Peldu sezona ilgst visu gadu, peldēšana ir droša, jo gar krastu izvietoti tīkli aizsardzībai pret haizivīm. Šeit ir 320 saulainas dienas gadā, +30 grādi no janvāra līdz martam, +20 grādi ziemā no jūnija līdz augustam.

Pilsēta dalās divās daļās: Vecā Durbana ar senām ēkām, indiešu kvartālu, tirdzniecības centru un restorāniem, un Jaunā Durbana gar okeānu ar krastmalu, kur kā sēnes pēc lietus saceltas daudzstāvu stikla un betona viesnīcas. Tūrisma industrija DĀR radās un veidojās, pateicoties “baltajiem”. Tas arī noteicis orientāciju uz elitāriem klientiem. Šī tendence saglabājas arī mūsdienās.

Vecajā Durbanā iesakām apskatīt Sv. Pāvela baznīcu. Celta 1853.gadā, tā ir pirmā anglikāņu baznīca Kvazulu-Natālas provincē. Blakus atrodas sena ēka, kurā tagad darbojas pasts, bet pirms vairāk kā 100 gadiem bija pilsētas Mērija. 1899.gadā tajā ar runu uzstājās Vinstons Čērčils, agrākais angļu-būru kara korespondents. 1908.gadā ēkā parakstīts vēsturisks dokuments – konvencija par atsevišķu koloniju apvienošanu Dienvidāfrikas Savienībā.
Nacionālajā Dabas Vēstures muzejā iespējams uzzināt par Āfrikā dzīvojušiem un dzīvojošiem dzīvniekiem, skatāmi dinozautu kauli un liela kukaiņu kolekcija. Līdzās muzejam atrodas Āfrikāņu Māklsas centrs – pastāvīgā zulu nacionālo darinājumu izstāde – pārdošana. Pie Durbanas esošajā pilsētiņā Ulundi ir Zulu karaļa rezidence. Mākslas centrā iespējams nopirkt ekskursiju uz īstu zulu ciemu, kurā obligāts programmas punkts ir ciema šamaņa apmeklējums, būs iespēja skatīt zulu kareivju deju.

Kopš Durbanas dibināšanas pilsētā dzīvo indieši. Lai izbaudītu austrumu atmosfēru, jāapmeklē Indiešu kvartāls. Viens no galvenajiem objektiem tajā ir lielākā dienvidu puslodes mošeja. Protams, ir arī tirgus, kurā var nopirkt visu – āfrikāņu un indiešu suvenīrus, juvelierizstrādājumus, eksotiskas zivis. Neaizmirstiet par kaulēšanos!
Eksotisku dzīvnieku mīļotājiem Durbanā atvērts rāpuļu parks, kurā skatāmi visdažādāko veidu skorpioni, zirnekļi un čūskas.

East London

East London ir lielākā valsts upju osta, atrodas Eastern Cape (Austrumu Zemesraga) provincē. 1835. gadā pilsētu dibināja angļi, 1848.gadā apmetne ieguva Londonas vārdu, bet ostu nosauca par Austrumu-Londonu. 1857.gadā angļi atveda vairāk kā 2300 vācu algotņus, kuri karoja viņu pusē Krimas karā. Pēc dažiem gadiem tiem pievienojās vēl ap 3400 vācu fermeru no Hamburgas. Tāpēc daudzām apdzīvotām vietām East London tuvumā ir vāciski nosaukumi.

East London muzejā glabājas divi īsti dārgumi: Latimeria zivs izbāzenis un dronta putna ola. Uzskata, ka Latimeria izzudusi pirms 60 – 70 milj.gadiem. Bet 1938.gada 22.decembrī kāda kuģa kapteinis netālu no East London noķēra dīvainu zivi, kuru atnesa uz muzeju ekspertīzei. Zinātnieki ļoti pārsteigti secināja, ka tā ir 1,6 metrus gara un 57 kilogramus smaga Latimeria. Izrādījās, ka šī aizvēsturiskā zivs izdzīvojusi līdz mūsu dienām. Muzejā saudzīgi glabā pasaulē vienīgo dronta putna olu. Tie bija sastopami Maurīcijā, pēdējo reizi minēti XVII gadsimtā.

Port Elizabeth

Viena no lielākajām DĀR pilsētām. Port Elizabeth okeanārijā iespējams vērot aizraujošos delfīnus, apmeklēt Ziloņu parku, izbaudīt jūras vannas. Pirmie no Eiropas šeit ieradās portugāļu jūrasbraucēji.

1799.gadā angļi pirmajam garnizonam uzcēla nelielu fortu okeāna krastā. 1820.gadā kolonisti līdzās fortam veidoja pilsētu. Gubernators to nosauca par godu savai sievai, kura pirms dažiem gadiem bija mirusi Indijā. Piepilsētās uzceltas gigantiskas automašīnu rūpnīcas, pilsētu dēvē par Dienvidāfrikas Detroitu. Muzeju kompleksā iespējams starp citiem eksponātiem iespējams skatīt 14 metru gara vaļa skeletu, bet Čūsku parkā – dažādu veidu rāpuļus un putnus.