Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Namībija ir viena no attīstītākajām un stabilākajām melnā kontinenta valstīm, par spīti tam, ka pilnīgu neatkarību tā ieguva vien 1990. gadā. Vācu koloniālismu un Dienvidāfrikas aparteīdu pārdzīvojusī zeme joprojām pārsteidz ar iespaidīgiem brīžiem, pat dramatiskiem dabasskatiem. Un dabai šai pasaules nostūrī atvēlētā īpaša vieta. Atliek vien iedomāties Francijas izmēra plašumus un tikai nepilnus 2 miljonus …

Namībija ir viena no attīstītākajām un stabilākajām melnā kontinenta valstīm, par spīti tam, ka pilnīgu neatkarību tā ieguva vien 1990. gadā. Vācu koloniālismu un Dienvidāfrikas aparteīdu pārdzīvojusī zeme joprojām pārsteidz ar iespaidīgiem brīžiem, pat dramatiskiem dabasskatiem. Un dabai šai pasaules nostūrī atvēlētā īpaša vieta. Atliek vien iedomāties Francijas izmēra plašumus un tikai nepilnus 2 miljonus iedzīvotāju, lai nojaustu, cik nebeidzami tālu sniedzas sarkanīgās tuksneša smiltis un mazo zāles puduru nosētās plantācijas.

Tās teritorija ir 12 reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaits ir vien nieka 2,1 miljons. Cik daudz ir tādu vietu, kur valda tukšums. Cik daudz tādu, kur cilvēks savu kāju varbūt nav spēris nekad. Tieši tamdēļ, baudot Namībiju, jāņem vērā divas lietas – bez auto tas nav iespējams (attālumi starp apdzīvotām vietām ir milzīgi) un par savu drošību lielākajā daļā veiktā ceļa esi atbildīgs tu pats.

Valsts nosaukums cēlies no iespaidīgākā tuksneša pasaulē – Namība tuksneša, kas ir valsts galvenais tūristu magnēts, pārsteidzot ceļotājus ar milzu kāpām un sirreāliem skatiem. Namībija ir tuksnešu zeme. Bez Namība smilšu jūras, te atrodas arī Kalahari tuksnesis, kurš gan nevar lepoties ar tik augstām kāpām, bet aizrauj ceļotājus ar tuksnesim netipiski bagātu veģetāciju un dzīvnieku pasauli. Pat lauvas dzīvo Kalahari tuksnesī! Tāpat Namībija ir kontrastiem bagāta zeme, kas, pateicoties lielajai dabas daudzveidībai, piedāvā daudz vairāk kā citas Āfrikas valstis.

Bez tuksnešiem tūristus te vilina arī kalni un kanjoni, no kuriem iespaidīgākais ir Fish River kanjons – otrs lielākais pasaulē, kurš stiepjas 160 km garumā un ir 550 m dziļš, veidojot vienu no iespaidīgākajiem dabas skatiem visā Āfrikā. Pievienotā vērtība unikālajām ainavām dabā ir bagātīgā dzīvnieku valsts ar Āfrikas Lielo Piecinieku priekšgalā, kas padara šo zemi par vienu no interesantākajām Melnajā kontinentā.

Ģeogrāfija

Atrodas starp Namibas un Kalahari tuksnešiem, Namībija ir valsts ar vismazāk nokrišņu daudzumu Subsahāras Āfrikā. Namībijas piekrastes tuksnesis ir viens no vecākajiem tuksnešiem pasaulē. Smilšu kāpas ir izveidotas ar spēcīgu krasta vēju un ir augstākās kāpas pasaulē. Sakarā ar krasta atrašanās vietu, aukstais Atlantijas okeāna ūdens to sasniedzot veido biezu miglu. Namībijai ir ar resursiem bagātas piekrastes, kā arī daudz jūras resursu, kas lielā mērā paliek neizpētīti.

Vēsture

Namībijas teritoriju 19. gs. beigās savā kontrolē pārņēma vācieši. Pēc dimantu atrašanas 1908. gadā Namībijā uz dzīvi ieradās daudz eiropiešu. Namībija atguva savu neatkarību no Dienvidāfrikas kontroles 1990. gadā, pēc “krūmu kariem” (bush war), kas ilga gandrīz 25 gadus.
Pēdējos gados zemes reformu piekritēji ir kļuvuši daudz aktīvāki. 2005. gadā sākās balto fermeru īpašumā esošās zemes atsavināšana. Valdība paziņoja, ka tā tiks izmantota, lai izmitinātu daudzus tūkstošus bezzemnieku.

Klimats

Pateicoties reljefam un gaisa masu cirkulācijas īpatnībām šeit ir samērā sauss un mēreni silts. Viskarstākais mēnesis ir janvāris, kad vidējā temperatūra svārstās no +20°С – +25°С piekrastē līdz +30°С Kalahari tuksnesī. Lietus sezona ir no janvāra līdz martam. Ap 300 saulainu dienu gadā.

Apskates vietas

Vindhuka

Vindhuka atrodas aptuveni 400 – 500 km attālumā no okeāna piekrastes, dziļāk valsts iekšienē. Tuksnesis, vienkārša, pavisam necila lidosta un dzeltenbrūni makaki, kas vietumis šiverē caur puskaltušajiem krūmājiem. Koki Āfrikas standarta lielumā – divi, trīs metri, ne vairāk. Viss kā jau pasaules karstākajam kontinentam pienākas. Arī termometra stabiņš uzrāpies līdz visiem +40 grādiem. Cepina ne pa jokam un pārvietoties ar auto bez gaisa kondicioniera ir grūti. Tiesa, gaiss nav mitrs, tāpēc svelmi pārciest ir nedaudz vieglāk kā ekvatoriālajās klimata joslās. Pārsimts tūkstošu apdzīvotā valsts galvaspilsēta gan neliek elpai aizrauties un ir tikai kā starta punkts tālākajam ceļam.

Sossusvlei

Ieplaku Namiba tuksnesī, kuru ieskauj augstas sarkanas krāsas kāpas. Tās, iespējams, ir augstākās kāpas pasaulē, bet tas kas ir patiešām ievērojams – ir tā neparastās  kāpu krāsu kombinācijas, kas variē atkarībā no kāpas vecuma un saules gaismas.  Tuksnesis uz cilvēka dzīvi atstāj lielu iespaidu. Tas veicina atvērties cilvēka sajūtām.Tie, kuru vēlme pēc unikāliem fotokadriem ņems virsroku, varēs kājām doties pa mīkstajām smiltīm augšup uz kāpu augstāko vietu, no kurienes atklāsies bezgalīgās smilšu jūras ainava. Tuksnesis un kāpas maina savas pārsteidzošās krāsas atkarībā no saules krišanas leņķa – te tas ir spilgti sarkans, te melns, te rozā. Arī faktūra visdažādākā, no zīda smalkām smiltīm līdz raupjiem akmeņiem.

Etošas nacionālais parks

Pateicoties bagātajai faunai un 114 dzīvnieku sugām, tas tiek pieskaitīts pie Melnā kontinenta labākajiem parkiem. Namībijā nav labākas vietas, kur vērot un iepazīties ar Āfrikas dzīvnieku pasauli. Vācu koloniālajos laikos tas pat bija lielākais dzīvnieku rezervāts pasaulē, kur teritorija bija tik liela kā Latvija un Igaunija kopā. Mūsdienās gan tikai ceturtā daļa no sākotnējās teritorijas ir saglabājusies. Etoša vārds bušmeņu valodā nozīmē ”Lielā, baltā, sausā vieta”, kas apzīmē milzīgo sāls līdzenumu nacionālajā parkā – baltu, izžuvušu ezera gultni, kas ar ūdeni daļēji piepildās tikai lietus sezonas laikā.
Etošas nacionālā parka lepnums ir Āfrikas Lielais Piecinieks – bifelis, leopards, degunradzis, zilonis un dzīvnieku karalis – lauva. Protams, Āfrikas parkos dzīvnieku vērošana ir laimes spēle, tas nav ZOO, kur lauvas ar dibeniem grūstās, lai tik tiktu kadrā un graciozi pozē visos profilos, bet tieši tāpēc tā ir fantastiska sajūta, tāds kā prieka un saviļņojuma mikslis, ieraugot šos varenos dzīvniekus savvaļā, jo zini, ka viņi ir brīvi, dabiski, iet kur grib un arī mežonīgi, iedvešot tajā pašā laikā respekta sajūtu, jo, tos nokaitinot, arī pats vari kļūt par to brokastīm.

Tradicionālie ēdieni

Ēšanas paradumi, kā visur citur pasaulē, ir sasaistīti ar ienākumiem un konkrētajā reģionā pieejamajiem pārtikas resursiem. Līdz ar to nabadzīgāko cilvēku ēdienkarte nav diez ko plaša. Viens no galvenajiem ēdieniem, ko arī San cilts pārstāvji lieto uzturā, ir kukurūzas putra. Tas ir ļoti izplatīts ēdiens visā Āfrikā, arī tāpēc, ka tajā ir daudz kaloriju un tas dod daudz enerģijas. Putrai klāt mēdz pielikt mērci, ko gatavo no veikalā nopirktas sausās zupas un saceptiem sīpoliem, labākajā gadījumā klāt pieliek arī gaļu. Vēl viņi dzer ļoti saldu tēju.

Tie Namībieši, kuriem ir vairāk naudas ar ēdienu jau variē, lietojot uzturā dažādu dzīvnieku (zebras, antilopes, aitas u.c.) gaļu, kā arī augļus un dārzeņus. Bagātākajās ģimenēs ļoti populāra ir uz restēm cepta gaļa vai arī ēnā žāvētas gaļas (lielākoties antilopes) desiņas. Ūdens savukārt ir būtisks resurss. Tas ir tīrs un to var droši dzert no krāna, tomēr ar tā pieejamību ir sarežģītāk. Tā saucamajā piepilsētas geto rajonā, kur dzīvo lielākā daļa pilsētas melnādainās kopienas, ir uzstādīti maksas ūdenspumpji, no kuriem iespējams iegūt ūdeni ar speciālas kartes palīdzību (lietošana kā taksafona aparātos), ko pirms tam iespējams iegādāties vietējā pašvaldībā. Vietējie, lai nopelnītu naudu, arī taisa sulu – saldējumu. Proti, sajaucot ūdeni ar sulu un to sasaldējot, sanāk kaut kas līdzīgs tam, ko mēs pazīstam kā “Jungle Pops”!