Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Senegāla – Senegālas Republika – valsts Rietumāfrikā, uz dienvidiem no Senegālas upes, pateicoties kurai tikai iegūts valsts nosaukums. Rietumos valsti apskalo Atlantijas okeāns, valsts robežojas ar Mauritāniju ziemeļos, Mali – austrumos un Gvineju – dienvidos . Teritorijā atrodas arī Gambijas valsts , kas no Atlantijas okeāna stiepjas Senegalā apmēram 300 km . Platība –196,712 km2 …

Senegāla – Senegālas Republika – valsts Rietumāfrikā, uz dienvidiem no Senegālas upes, pateicoties kurai tikai iegūts valsts nosaukums. Rietumos valsti apskalo Atlantijas okeāns, valsts robežojas ar Mauritāniju ziemeļos, Mali – austrumos un Gvineju – dienvidos . Teritorijā atrodas arī Gambijas valsts , kas no Atlantijas okeāna stiepjas Senegalā apmēram 300 km .


Platība –196,712 km2

Valsts valoda – Franču valoda

Iedzīvotāju skaits –13 567 338

Valsts iekārta – pusprezidentāla republika

Galvaspilsēta – Dakāra

Reliģijas – islāms 94% , kristietība (to skaitā Romas katoļi un protestanti) 5%, animisms 1%

Naudas vienība – Rietumāfrikas franks (XOF)


Vēsture

1886.gadā frančiem izdevās iegūt valsti.
1895.gadā tika izveidota franču kolonija Senegāla, kura 1904.gadā tika iekļauta Franču Rietumāfrikas sastāvā un Dakāra kļuva par tās administratīvo centru.

1946.gadā Senegāla ieguva  Francijas aizjūras teritorijas statusu un tās iedzīvotāji ieguva pilsoņu tiesības.
No 1989.gada līdz 1991.gadam notika mauritāņu – senegāļu robežkonflikts, kuru atrisināja ar vienošanos pateicoties Senegālas prezidenta Abdu Diufas darbībām.

Klimats

Senegāla -Valsts plakankalnē, savannu un meža apgabalu subekvatoriālajā joslā. Dienvidaustrumos paceļas atsevišķas augstienes līdz 500m. Klimats ir subekvatoriāls, sauss ziemeļos, mitrāks dienvidos. Vidējās gaisa temperatūras ir ap 23°C janvārī un 28°C jūlijā. Senegālas teritorijā tek divas lielas upes- Senegāla ziemeļos un Kasamansa dienvidos. Lielākā daļa atlikušo upju sausajā gada periodā pilnībā izkalst.

Flora

Senegāla ir smilšu līdzenumu valsts, kas uz dienvidiem atkāpjas dodot vietu mežiem. Vasarā no okeāna nākošie vēji atnes tropu lietusgāzes pēc kurām izkaltusī zeme uzzied. Tikai galējos dienvidrietumos Futa Djallone kalns paceļas līdz 500 m augstumam. Senegālas  ziemeļu daļu daļēji aizņem Sāhelas pustuksnesis. Augu valsts nav pārāk bagāta, pamatā zāles un krūmi. Valsts dienvidos – mangrovju purvi un biezi meži, kuros aug  Tiks, Bambuss un Sarkanais koks.

  • Senegālas ābols – Aug pusizkaltušās savannās un vietās ar siltu un mitru klimatu. Gan augļi, gan lapas ir ēdami, ar tām barojas vietējās faunas pārstāvji. Vietējie iedzīvotāji uzturā lieto nogatavojušos augļus.
  • Kokvilnas koks – Koks bija viens no Maiju mitoloģijas svētajiem simboliem. Tāpat koks ir zināms kā Kapoks . Par kapoku sauc arī  šķiedru, ko iegūst no šī koka augļiem. Šķiedra tiek izmantota mīksto mēbeļu piepildīšanai, glābšanas vestēs, glābšanas riņķos, mīksto rotaļlietu pildījumos un tāpat arī kā siltumizolācijas materiāls. No sēklām iegūst eļļu, kas aizstāj kokvilnas eļļu. Šī eļļa tiek izmantota ziepju ražošanā vai kā mēslojums.
  • Eļļas palma – Tiek audzēta, lai iegūtu vērtīgo pārtikas un tehnisko eļļu. Saldo sulu, kuru iegūst no griezumiem kātiņos dzer svaigā veidā vai arī raudzē alkoholiskā dzēriena ieguvei. No viena auga diennakts laikā var iegūt ap 4 litri sulas.

Fauna

Lielie dzīvnieki Senegālā ir gandrīz pilnībā iznīcināti, bet savannās sastopamas antilopes, nomaļākas vietas vēl apdzīvo šakāļi, hiēnas, leopardi un gepardi. Daudz mazo grauzēju, putnu , rāpuļu un kukaiņu ( tai skaitā arī Cece muša). Piekrastes ūdeņi bagāti ar zivīm, tai skaitā arī haizivīm.

Apskates vietas

Dakāra

Senegālas galvaspilsēta, liela jūras osta un lielāka Senegalas pilsēta. Atrodas uz Zaļā raga pussalas, Atlantijas okeāna piekrastē. Dakāra atrodas vistālāk Āfrikas ziemeļos. Klimats ir subekvatoriāls, stipri sauss ar īsu lietus sezonu un garu sausuma sezonu. Lietus sezona ilgst no jūlija līdz oktobrim, bet sausā sezona ilgst no novembra līdz jūnijam. Dakārā nokrīt aptuveni 495 mm nokrišņu gada laikā.

Dakāras Lielā mošeja

Atrodas Dakārā, viena no galvenajām Senegālas mošejām. Mošejas projektu izstrādaja franču un marokāņu arhitekti. Mošeja tika atvērta 1964.gadā un to atvēra Hassans II Marokas karalis un senegāļu prezidents Leopolds Sedars Sengors.

Dakāras rallijs

Ikgadējs transkontinentālais bezceļu rallijreids.

Rallijs jau kopš tā pirmsākumiem notiek 3 grupās – motocikliem, kravas automašīnām un vieglajām automašīnām. Kopš 2009. gada sacensības notiek arī kvadraciklu grupā. Šis ir īsts bezceļa rallijs un arī mašīnas, ar kurām šeit tiek braukts ir tieši šādiem rallijiem sagatavotas, jo gan posmi, gan karstums – tas viss prasa papildu izturību gan no braucēja gan arī mašīnas.
Visbiežāk rallijs ir sācies Parīzē. Lielākā distances daļa veda pa Rietumāfrikas tuksnešainajiem apvidiem ar finišu Senegālas galvaspilsētā Dakarā. Kopš 2009. gada rallijreids norisinās Dienvidamerikā ar startu Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā, tomēr joprojām tiek saukts par Dakaras ralliju, par spīti kontinenta maiņai.

Teodora Mono Āfrikas mākslas muzejs

Dibināts 1936.gadā. Atrodas Dakārā, Senegālas galvaspilsētā. Šis ir viens no vecākajiem mākslas muzejiem Rietumāfrikā. Nozīmīgu ieguldījumu muzejā veica Leopolds Sengors, pirmais Senegālas prezidents. Muzejs ir viena no ēkām, kur regulāri notiek mūsdienu Āfrikas mākslinieku izstādes “Dakar Biennale”.

Retba vai Rozā ezers

Ezers Senegālā, atrodas 20 km uz ziemeļaustrumiem no Zaļā raga . Platība 3 km², maksimālais dziļums 3 m. Savu nosaukumu ezers ir ieguvis pateicoties tā īpašajai krāsai, kas svārstās no rozā līdz brūnai. Tādu krāsu rada lielais daudzums zilaļģu. Īpaši tās ir pamanāmas sausās sezonas laikā. Tāpat Rozā ezers ir zināms ar savām lielajām sāls rezervēm. Sāls koncentrācija ūdenī sasniedz 40%. Sāls ieguve notiek jau no1970.gada. Retba ezers bija rallija Parīze – Dakāra galapunkts.

Senegālas nacionālie ēdieni

Senegālas virtuves pamats ir dažādu veidu rīsi, prosa, sorgo un dienvidu rajonos kukurūza. Rīsi ir atrodami var teikt jebkurā ēdienā.  Visizplatītākie ēdieni tiek gatavoti ar vārītiem rīsiem un visāda veida piedevām- gaļu, zivīm, dārzeņiem un noteikti ar kādu oriģinālu mērci. Dārzeņi šeit lielākoties tiek pielietoti ēdienu dekorēšanai un mērcēm. Salāti šeit ir maz izplatīti, tomēr ir vērts pamēģināt salātus, kas gatavoti no pupām ar ceptu sīpolu un etiķi. Visos salātos ārkārtīgi lielā daudzumā tiek pievienota augu eļļa. Deserti to skaitā arī sacepumi šeit tiek gatavoti pēc franču un arābu receptēm.

  • “Čebujabs” – rīsu “spilvens” ar gaļu un dārzeņiem sautētiem tomātu mērcē. Mērces parasti dod nepieciešamo garšu šim it kā parastajam ēdienam.
  • “Roffs” – mērce no sīpoliem, lauru lapām un ķiplokiem
  • “Maffe” – gaļa kokosriekstu piena un zemesriekstu mērcē. Tiek pasniegta ar rīsiem.