Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Sudāna, pilnais nosaukums – Sudānas Republika, valsts Austrumāfrikā. Robežojas ar Ēģipti ziemeļos, Lībiju – ziemeļrietumos, Čadu – rietumos, Centrālāfrikas Republiku – dienvidrietumos, Dienvidsudānu – dienvidos un Etiopiju – dienvidaustrumos. Ziemeļaustrumus apskalo Sarkanās jūras ūdeņi. Galvaspilsēta – Hartūma. Sudāna bija mājvieta daudzām  senajām  civilizācijām. Sudāna bija lielākā valsts Āfrikā līdz 2011.gadam. Āfrika miniatūrā – tā sauc …

Sudāna, pilnais nosaukums – Sudānas Republika, valsts Austrumāfrikā. Robežojas ar Ēģipti ziemeļos, Lībiju – ziemeļrietumos, Čadu – rietumos, Centrālāfrikas Republiku – dienvidrietumos, Dienvidsudānu – dienvidos un Etiopiju – dienvidaustrumos. Ziemeļaustrumus apskalo Sarkanās jūras ūdeņi. Galvaspilsēta – Hartūma. Sudāna bija mājvieta daudzām  senajām  civilizācijām. Sudāna bija lielākā valsts Āfrikā līdz 2011.gadam. Āfrika miniatūrā – tā sauc šo valsti, kas apvieno sevī  600 ciltis, kur daba atklājas visā savā krāšņumā no tropu mežiem līdz pat karstajiem tuksnešiem.

Vēsture

  • 1819 – 1822.gadā Ēģipte iekaroja lielāko daļu teritorijas Sudānā.
  • 1874,gadā Ēģipte iekaroja Darfūras reģionu.
  • XIX gadsimta otrajā pusē Sudānā pieauga britu ietekme.
  • 1899.gada 11.janvārī  Lielbritānija un Ēģipte parakstīja līgumu, par kopīgas  pārvaldības izveidi Sudānā.
  • Pēc 1952.gada jūlija revolūcijas Ēģipte atzina Sudānas tautas pašnoteikšanās tiesības.
  • 1953.gada novembrī Sudānā notika parlamenta vēlēšanas.
  • 1954.gadā tika izveidota Sudānas pagaidu valdība.
  • 1955. gada augustā Sudānas parlaments pieņēma lēmumu par Kondomināta galīgo izbeigšanu, un tajā pašā gadā Lielbritānijas un ēģiptiešu karaspēks tika atsaukti no Sudānas.

Ģeogrāfija

Lielu daļu Sudānas teritorijas aizņem plakankalnes (300-1000 m augstumā), kas no ziemeļiem uz dienvidiem šķēršo Nīlas upes ieleju  apvienojot Zilo un Balto Nīlu.
Apvienotajā vietā atrodas valsts galvaspilsēta Hartuma. Visas upes pieder pie Nīlas upes baseina. Tās tiek izmantotas kā apūdeņošanas avoti, ūdens ceļi, kā arī hidroenerģijas rezerves. Valsts ziemeļos atrodas Lībijas un Nūbijas tuksneši, kuros gandrīz nekas neaug (šajos tuksnešos ir  tikai sausās zāles, stiebraugi, reti koki, semi-tuksneši un oāzes). Valsts centrā ir savannas un meži. Dienvidos- tropu meži. Austrumos un rietumos- kalni. Dienvidos klimats ir subekvatoriāls, karsts un pustuksnešains , ziemeļos- karsts, tuksnešains. Galvenās ekoloģiskās problēmas – augsnes erozija un pārtuksnešošanās.

Klimats

Valsts pašos dienvidos deviņos mēnešos nokrīt vairāk kā 1500 mm nokrišņu. Dienvidos visu gadu ir karsts, savukārt ziemeļos karsto vasaru nomaina mēreni siltā ziema. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no 26°C jūlijā-augustā līdz 29°C februārī-martā. Visa gada garumā dienas temperatūra sasniedz 30-37°C. Maksimālā dienas temperatūra vasarā var sasniegt pat 43°C-49°C. Gaiss pastāvīgi ir mitrs un naktis ir vēsas.

Flora

Sudānas augu valsts mainās no tropu mežiem dienvidos līdz pat tuksnešiem ziemeļos. Sudānā ir 6 lielas augu valsts zonas. Dienvidrietumos, kur gada nokrišņu daudzums pārsniedz 1000mm gadā atrodas tropu meži un garās zāles. Tāpat šeit aug vērtīgas koku sugas- Senegālas Khaya (Khaya senegalensis) un Izoberlinija (Isoberlinia doka). Ierobežotās vietās, kas atrodas pastāvīgās applūšanas zonā aug papiruss un citi purva augi.Tālāk uz ziemeļiem krūmu tuksnešos aug akācijas, kas tiek dotas kamieļiem, aitām un kazām. No Senegālas akācijas iegūst sveķus, kas ir viena no svarīgākajām Sudānas eksporta precēm.

Fauna

Valsts dienvidu mežus un savannas apdzīvo dažādi dzīvnieki, to skaitā ziloņi, bifeļi, zebras, baltie un melnie degunradži, žirafes, lauvas, meža cūkas, šimpanzes, leopardi, gepardi, hiēnas un daudzas antilopju sugas: Dienvidāfrikas antilopes, lielie un mazie kudu uc. Gar ūdenstilpnēm dienvidos ir atrodami nīlzirgi un krokodīli, tāpat arī tādi tropu putni kā flamingo, sekretārputns, dažādas stārķu sugas ieskaitot marabu.

Apskates objekti

Hartuma

Valsts galvaspilsēta un administratīvais centrs.
Hartuma tika izveidota 15 jūdzes (24 km) uz ziemeļiem no senās pilsētas Soba 1821.gadā, to izveidoja  Ibrahim Pasha,  Ēģiptes valdnieka Muhammad Ali Pasha dēls, kurš tikai nesen bija iekļāvis Sudānu savā karaļvalstī. Sākotnēji Hartuma tika paredzēta kā ēģiptiešu armijas priekšpostenis, tomēr pilsēta ātri pārauga par tirdzniecības reģionālo centru. Hartumā ir karsts, tuksnešains klimats un tikai periodā no jūlija līdz augustam ir neliels lietus. Vērtējot pēc gada vidējajām temperatūrām Hartuma tiek uzskatīta par vienu no karstākajām lielajām pilsētām pasaulē.

Umbria vraks

Sudānas Sarkanās jūras piekrastē ir pārsteidzoši daudz labu niršanas vietu. Umbria ir itāļu kuģa vraks, kas nogrimis šeit 20. gadsimta sākumā. Nirējus piesaista tas, ka Umbria kuģis ir saglabājies vesels, jo to nogremdēja nevis torpēda, bet pati apkalpe.

Nacionālais muzejs

Šodien šo seno ēku ieskauj mūsdienīgas celtnes, taču tas nemazina tā apskates objektu un ekspozīciju nozīmi. Putekļainajās zālēs apskatāma faraonu laika māksla un nūbiešu kristiešu freskas. Tāpat tajā apskatāmi vairāki kušītu un ēģiptiešu tempļi, kas paglābti no iznīcības, būvējot vareno Aswan dambi.

Sudānas nacionālie ēdieni

Visplašāk izplatītie ir jēra gaļas un vistas gaļas ēdieni ar rīsiem un okru, arābu maizi un vietējo kirsas kūku. Daudzi ēdieni sastāv no augļiem un dārzeņiem tīrā veidā.

Sudānas tradicionālie ēdieni

Shorba – jēra gaļas zupa ar kāpostiem, pupiņām, burkāniem, kāpostiem, rīsiem un pievienotu citronu sulu un zemesriekstu sviestu;
Shash – tomāti, pildīti ar liellpopa gaļu, rīsiem un garšvielām
Shata – garšviela no ķiploka, sarkanajiem un melnajiem pipariem, sāls un citronu sulas (tiek pasniegta pie pamatēdiena)
Fula – pupas un citi pākšaugi ar dārzeņiem, gaļu un dažādām garšvielām;
Plovs no sorgo vai rīsiem ar jēra vai vistas gaļu.