Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Pilns nosaukums: Tanzānijas Apvienotā Republika Galvaspilsēta: Dodoma Naudas vienība: Tanzānijas šiliņš (TZS) Iedzīvotāju skaits: 37 849 000 Platība: 945 087 kvadrātkilometri Robežvalstis: Uganda un Kenija robežojas ar Tanzāniju ziemeļos, Ruanda, Burundi un Kongo Demokrātiskā Republika – rietumos, Malāvi, Mozambika un Zambija – dienvidos. Etniskais sastāvs: Tanzānijas populāciju veido apmēram 120 etniskās grupas, no kurām vismaz …

Pilns nosaukums: Tanzānijas Apvienotā Republika

Galvaspilsēta: Dodoma

Naudas vienība: Tanzānijas šiliņš (TZS)

Iedzīvotāju skaits: 37 849 000

Platība: 945 087 kvadrātkilometri

Robežvalstis: Uganda un Kenija robežojas ar Tanzāniju ziemeļos, Ruanda, Burundi un Kongo Demokrātiskā Republika – rietumos, Malāvi, Mozambika un Zambija – dienvidos.

Etniskais sastāvs: Tanzānijas populāciju veido apmēram 120 etniskās grupas, no kurām vismaz 1 000 000 pārstāvju ir Sukuma, Haya, Nyakysa, Nyamwezi un Chagga. Kopumā 99% valsts iedzīvotāju ir afrikāņi, bet 1% – dažādi iebraucēji.


Ģeogrāfija

Tanzānija ir valsts Āfrikas austrumos. Valsts ziemeļaustrumos atrodas kalni ar Tanzānijas un visas Āfrikas augstāko virsotni – Kilimandžaro (5895m). Tanzānijas ziemeļos atrodams Viktorijas ezers (lielākais Āfrikā), savukārt rietumos – Tanganyika ezers (dziļākais Āfrikā, pazīstams arī ar savām unikālajām zivju sugām).
Valsts centrālo daļu veido plaša plakankalne ar vairākiem līdzenumiem un lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Klimats

Piekrastes teritorijās parasti ir karsts un mitrs, bet pludmalēs okeāna gaiss tīkami atsvaidzina. Vidēji dienas temperatūra ir 30°C. Tanzānijā galvenokārt ir divas lietus sezonas – ilgie lietus periodi no vēla marta līdz jūnijam un īsie lietus periodi no novembra līdz janvārim. Pirmie izpaužas smagās lietusgāzēs, kuras bieži vēl papildina postošas vētras, bet īsie lietus periodi parasti ir daudz mierīgāki. Karstākais laiks gadā ir no decembra līdz martam, pirms lielās lietus sezonas sākšanās. Vēsākie mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad laiks bieži vien ir apmācies.

 

Tanzānija – tas ir ne tikai safari. Tā ir augstākā Āfrikas virsotne – Kilimandžaro. Tas ir lielākais Āfrikas ezers – Viktorijas ezers no kura iztek Nīla, kā arī otrs un trešais lielākais ezers – Tanganjika un Njasa. Un, protams, Zanzibaras sala! Noslēpumaina garšvielu sala, kas piedāvā atpūtu izsmalcinātājās pludmalēs, aizraujošu daivingu, zveju un iepazīstinās ar unikālo Svahili kultūru.
Tanzānija – tā ir daudzu tautu kultūra, kurā iekļautas aptuvweni 120 ciltis. Bez izslavētajiem ganiem un masaju kareivjiem, kuri mīt Lielā Rifta ielejā, piekrastē iepazīsiet āfrikāņus, kuri sajaukušies ar arābiem un tiek saukti par svahiliem, bet pie Njasas ezera iespējams vērot hadzabe cilts dzīvi, kuri ir mednieki un augu vācēji Āfrikas savannā.

Vēsture

Valsts radisies 1964.gadā, izveidojoties Tanganjikas un Zanzibaras savienībai ar Pembas un Mafijas salām. Līdz tam Tanganjikā valdīja vācieši (līdz 1886), bet no 1922. gada varu pārņēma angļi. 1961.gadā Tanzānija ieguva neatkarību. Zanzibarā 1964.gadā notika valsts apvērsums, gāžot sultānu.

Apskates objekti

Tanzānijas pilsētas neizceļas ne ar ko īpašu, Tanzānijas lepnums ir tās pirmatnīgā, neskartā daba. Tanzānijā ir 10 nacionālie parki, medību rezervāti (Selusa, Rungva), Amboni sēravoti un alas. Parki un rezervāti pietuvina šo dabu cilvēkam baudāmā veidā, un tūristi dodas uz šo Āfrikas valsti baudīt dabu.

Serengeti nacionālajais parks

Serengeti nacionālajā parkā saglabājusies ekosistēma, kas tiek uzskatīta par vecāko pasaulē. Kopā ar Ngorongoro rezervātu un Masai Mara dabas parku Kenijā veido neskartu teritoriju, kurā mīt miljoniem dzīvnieku. Kad lietus atdzīvina savannu, oktobrī un novembrī sākas lielā dzīvnieku migrācija. Laikā no aprīļa līdz jūnijam dzīvnieku bari dodas atpakaļ. Ngorongoro kalnos miljoniem gadu atpakaļ vulkāni izvirda lavu, pelni pārklāja līdzenumu un tie ieskalojās zemē apmēram 1 m dziļumā. Izveidojās ūdensnecaurlaidīgs slānis, ciets kā betons. Koku saknes to nespēj caururbt. Serengeti līdzenumā koki tikpat kā neaug. Toties zālei lieliski augšanas apstākļi. Šeit ir ideāli apstākļi dažādiem kukaiņiem. Neviltotu sajūsmu izraisa unikālā kājactiņu muša. Serengeti daudz putnu – zivju ērgļi, peļputni, bišu dzeņi, pūces u.c. gar izžūstošu upju attekām augošajos kokos lēkā pērtiķi, bušbēbiji. Paslēpušies rāmi snauduļo līdz 2 m garie Nīlas varāni. No saules pasargātu vietiņu cenšas sameklēt ziloņi, bifeļi, hiēnas. Ar biezu zāli noaugusī savanna ir lieliska medību vieta lauvām. Arī gepardiem sezonā netrūkst medījuma. Grumeti un Maras upēs, kurās ūdens neizsīkst nekad, līdz kaklam ūdenī stāv varenie nīlzirgi. Sausuma periodos tie apbrīnojami mierīgi sadzīvo ar milzīgajiem krokodiliem niecīgajās ūdens lāmās. Daudzviet līdzenumā paceļas ērmīgas, gludas klintis, kuras vietējie dēvē par kopjēm. To tuvumā gruntsūdens līmenis saglabājas augstāks nekā klajumā, tādēļ šeit ir bagātīga augu valsts. Šeit lauvas bieži paslēpj savus pēcnācējus, te mīt ķirzakas, čūskas, peles, klinšu damani. Ceļotājiem tiek piedāvāta iespēja aplūkot parku no gaisa balona.

Ngorongoro parks

Ngorongoro parkā no vulkāna krātera malas paveras elpu aizraujošs skats pāri 20 km platajai ielejai, kuras nogāzes apaugušas ar biezu mežu. Kalderas dibenā 260 kv.km lielā platībā mīt lielo Āfrikas dzīvnieku kopiena. To mēdz saukt par Ēdenes dārzu un arī par astoto pasaules brīnumu. Bagātīgais zālājs spēj pabarot 25000 dzīvnieku. Gnu, zebras, gazeles, bifeļi, kannas, kongoni baros pārvietojas no vienas lāmas pie otras. Slīkšņu dubļos omulīgi vāļājas nīlzirgi, un lauvām, gepardiem un leopardiem visu gadu ir klāts bagātīgs mielasta galds. Ngorongoro satopami melnie degunradži, kurus citur Āfrikā pilnīgi iznīcinājuši malumednieki. Krātera teritorijā ienākošie ziloņi ir tikai tēviņi. Mātītes ar jauno paaudzi labprātāk paliek mežainajā krātera augšmalā. Ngorongoro krāterī mīt daudz putnu, apbrīnojami ir sārto flamingo bari. Kad pienāk laiks, dzīvnieki pamet krāteri un uzsāk lielo gājienu uz savannu, lai lietus sezonā atgrieztos. Pa krāteri ar saviem ganāmpulkiem ceļo arī masaju tauta. Krātera teritorijā zinātnieki atraduši vairāk nekā 50 dažādas pirmatnējo cilvēku atliekas, tostarp arī Homo habilis, kurš jau ļoti līdzinās mums. Pie ieejas Ngorongoro rezervātā paceļas neliela akmeņu piramīda, kas uzstādīta par godu diviem Āfrikas dabas pētniekiem: Bernhardam Gržimekam un viņa dēlam Mihaelam.

Tarangire nacionālais parks

Atrodas 2600 kv.km lielā līdzenumu un periodisku purvāju platībā. Tāpat kā Serengeti miljoniem dzīvnieku garās karavānās dodas labākas apmešanās vietas meklējumos. Šeit sastopami ziloņi, zebras, žirafes, antilopes. Dzīvnieki veldzējas Tarangire upes ūdeņos. Zālēdājiem seko plēsīgie dzīvnieki.

Manjara ezera nacionālajā parkā pastaigājas žirafes un zebras, bet ezerā (aizņem 2/3 no parka teritorijas) plunčājas nīlzirgi. Tikai šeit mīt kokos kāpjošās lauvas.

Kilimandžāro

Vulkāniskais masīvs majestātiski paceļas Āfrikas debesīs. Tā augstāko konusu klāj sniegi. Ekvators ir tikai trīs platuma grādu attālumā. Iekarojot Kilimandžāro, par mērķi var uzskatīt pašu ceļu, jo no jebkura augstuma paveras neaizmirstami skati pāri savannām. Ceļš uz Marangu vārtiem, kur aptuveni 1800 m augstumā ir arī parka galvenā ieeja, ved cauri eikaliptu un skujkoku audzēm. 200 m augstāk sākas īpaši aizsargājamā zona, audzes pārvēršas biezā, necaurejamā „miglu” mežā. Milzīgi staipekņi aizšķērso ceļu, ķērpji smagi nokarājas no kokiem, šur tur uzmirdz sīkas orhidejas. 2800 – 3000 m augstumā parādās augstkalnu pļavas, vēl augstāk krūmāji (5 m augstas krustaines, 3 m lielas lobēlijas). Apmēram 5000 m augstumā vulkāna virsotni klāj ledāji, lielākais Penka ledājs.