Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Savienotās Valstis ir ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un …

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā. Savienotās Valstis ir ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un multikulturālākajām nācijām.


Galvaspilsēta –Vašingtona
Lielākā pilsēta – Ņujorka
Valsts valodas – nav , faktiski angļu valoda
Valdība – Konstitucionāla  federāla prezidentāla republika
Platība – 9 826 630 km²
Iedzīvotāji – 314 047 000
Valūta – ASV dolārs ($) (USD)


Vašingtona formāli Kolumbijas apgabals ir Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta un federālais apgabals, dibināta 1790. gada 16. jūlijā. Kolumbijas apgabals atrodas ASV austrumos, pie Atlantijas okeāna. Tas robežojas ar diviem štatiem – ar Merilendu un Virdžīniju.

Vēsture

  • 1776. gada 4. jūlijā ASV pasludināja savu neatkarību
  • 1860. gadā Abrahams Linkolns tika ievēlēts par prezidentu.
  • 1893. gadā Amerikas iedzīvotāji gāza Havajas Karalistes vietējo iedzīvotāju monarhiju.
  • 1898. gadā Savienotās Valstis ar varu anektēja Havaju arhipelāgu.

Klimats

Savienoto Valstu lielā izmēra dēļ valstī ir praktiski ļoti plaša spektra klimats. Lielākā daļa no valsts atrodas mērenajā joslā, bet Havajas, Floridas dienvidu daļa atrodas tropu joslā, savukārt Aļaska atrodas arktiskajā joslā.

Flora

Kas attiecas uz augiem, tad ASV to daudzveidība ir vairāk vai mazāk ir atkarīga no klimata, kā no fiziogrāfiskajiem datiem. ASV meži pārklāj apmēram 30% no valsts teritorijas. ASV “kontinentālajā” ziemeļu daļā aug biezi jaukto koku meži:egles, priedes, ozoli, oši, bērzi, sikomoras. Tālāk uz dienvidiem mežu paliek mazāk, tomēr dažādo sugu daudzums palielinās un parādās arī tādi augi kā magnolija un  gumijkoks, bet Meksikāņu līča piekrastē aug mangrovju meži. Valsts rietumos sākas pussausie vai sausie valsts reģioni, kur pārsvarā dominē zāle un tuksnešaudze. Šajos reģionos visbiežāk izplatīta ir juka, dažādi krūmaugi, bet Mohaves tuksnesī – “kaktusu meži”. Augstākās vietās aug priedes. Kalifornijā plaši izplatīts ir čaparels un daudzi augļu koki ( visbiežāk tie ir citrusaugļu koki). Sierra Nevadā aug gigantisko sekvoju meži. Ziemeļaustrumu piekrastē aug skujkoku un jauktie meži: egles, ciedri, priedes un lapegles.

Fauna

Tāpat kā flora ir ļoti atbilstoša klimatiskajām zonām. Ziemeļos tās vāveres, tie ir arī lāči, brieži un aļņi, upēs ir liels daudzums foreļu, Aļaskas piekrastēs mīt valzirgi un roņi. ASV austrumu mežos mitinās grizli lāči, brieži, lapsas, vilki, skunksi, āpši, vāveres un liels daudzums mazu putniņu. Meksikāņu līča piekrastē var sastapt tādus eksotiskus putnus kā pelikānus, flamingo un zaļos zivju dzenīšus. Šeit arī mīt aligātori un vairākas indīgo čūsku sugas. ASV rietumu kalnu rajonos var sastapt tādus lielus dzīvniekus kā aļņus, briežus, antilopes, kalnu kazas, brūnos lāčus, vilkus un Kanādas aitas. Tuksnešu reģionos pārsvarā mitinās dažādi reptiļi (to vidū arī klaburčūskas), kā arī mazi zīdītāji, piemēram, opusumi.

ASV apskates objekti

Taimskvērs

Manhetenas centrālās daļas laukums, atrodas Ņujorkā, ASV. Laukums atrodas Brodvejas un 7.avēnijas krustojumā. Taimskvērs ir viena no populārākajām, kā arī viena no biežāk apmeklētajām vietām Ņujorkā. Katru gadu šeit dodas ap 40 milj. tūristu, kas vēlas apskatīt šo vietu. Šodien Taimskvērs ar savām milzīgajām neona izkārtnēm, veikaliem un darījumu centriem ir kļuvis par vienu no Ņujorkas simboliem. Taimskvērā atrodas slaveni un pazīstami veikali, restorāni, kinoteātri, tāpat arī lielāko kompāniju biroji.

Brīvības statuja

Tā ir viena no augstākajām statujām pasaulē, šīs skulptūras augstums kopā ar pjedestālu ir 93 metri. Pateicoties savai raksturīgajai pozai ar pacelto roku augšā Brīvības statuja ir kļuvusi par alūziju, atdarināšanas un joku objektu. Nofotogrāfēties Brīvības statujas fonā ar izstieptu roku augša ir gandrīz vai katra tūrista, kurš apmeklē Ņujorku svēts pienākums. No 2009.gada  Brīvības sala, kura pēc 2001.gada traģēdijas tika slēgta apmeklētājiem uz astoņiem gadiem, no jauna tika atvērta tūristiem. Ekskursijas pie Brīvības statujas pakājes ir obligātas apmeklējot ASV.

Rokfellera centrs

Tas ir milzīgs ēku komplekss Manhetenā. Tā ir sava veida pilsēta Manhetenas centrālajā daļā. Harmoniskais darījumu centrs ir vieta, kur cilvēki dodas ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Šajā vietā ir viss – metro stacijas, debeskrāpji, ne pārak augstas ēkas un pazemes stāvi, atvērtie laukumiņi un zaļie skvēri, biroji un tirdzniecības centri, teātri, kino, restorāni un kafejnīcas.

Lielais Kanjons

Dziļa plaisa, kā čūska vijas cauri Arizonas štatam vairak kā 400 km garumā. Kanjonu ir izveidojušas divas upes Kolorādo un Yalpay, kas daudzu miljonu gadu garumā apstrādājušas smilšu – akmeņaino zemi. Apskatīt un izbaudīt šīs fantastiskās ainavas skaistumu var apmeklējot vienu no lielākajiem ASV rezervātiem – Lielā Kanjona Nacionālo parku. Parka teritorija aizņem gandrīz 5000 km². Visbiežāk tiek apmeklēta Kanjona dienvidu daļa, kur atrodas populārākie apskates punkti.

Bronzas bullis Volstrītā

Ņujorkas Bronzas bullis – tas ir milzīgs monuments 3,4 metru garumā un 4,9 metru augstumā. Tiek uzskatīts, ka, ja jūs paberzēsiet buļļa iespaidīgos ragus un nagus, tad jums tiks garantēta bagātība visai dzīvei un pastāvīga izaugsme. Skatoties uz šo vietu mirdzumu, var noprast, ka šajā pasaulē dzīvo ļoti daudz bagātu un veiksmīgu cilvēku.

Holivudas slavas aleja

Tās ir trotuāru rindas, kas izvietotas Holivudas bulvāra ielu abās pusēs, tāpat arī trīs kvartālu garumā Veinstrīta. Holivudas aleja atrodas Losandželosā, Amerikas Savienotajās valstīs. Šī vieta ir slavena ar to, ka šeit atrodas ap 2400  vara zvaigznes ar pieciem stariem, kas iemontētas trotuāra plāksnēs. Slavas alejā savas pēdas ir atstājušas dažadas slavenības. Tur ir gan producentu, gan muzikantu un teātra un muzikālo grupu direktoru atstātās pēdas. Tāpat tur ir gan reālu, gan izdomātu tēlu atstātās pēdas, kas ir sniegušas savu daļu mākslas un izklaides industrijā.

Amerikāņu dabas – vēstures muzejs

Ņujorkas dabas – vēstures muzejs atrodas pretī Centrālajam parkam Manhetenas apgabalā. Muzeja apmeklēšana būs vienlīdz interesanta kā bērniem, tā arī pieaugušajam. Visi muzeja eksponāti ir pietiekami mobīli, interaktīvi un pretēji daudziem citiem muzejiem pasaulē – daudzus šī muzeja eksponātus drīkst aiztikt ar rokām.

Muzejā tiek parādīti eksponāti, kas raksturīgi praktiski jebkuram šīs planētas stūrītim. Šeit var apskatīt seno dzīvnieku skeletus, izsausinātus skalpus, āfrikāņu būdas, austrumu pilsētas miniatūru un tas ne tuvu nav pilnais saraksts ar tām lietām, kuras šajā muzejā var redzēt. Katra muzeja zāle tiek veltīta savai tēmai – cilvēka izcelsmes zāle, meteorītu zāle, derīgo izrakteņu zāle, dārgmetālu zāle, slavenais planetārijs un vēl daudzas citas zāles, kuras noteikti ir vērts apskatīt.

Sekvojas Nacionālais parks

Katru gadu Sekvojas nacionālo parku apmeklē vairāk kā miljons tūristu no visas pasaules, kuri vēlas savām acīm redzēt gigantisko, gadsimtiem seno sekvoju mežu. Šajā īpaši apsargājamajā parka teritorijā ir iespējams personiski pārliecināties par to cik lieli spēj būt koki un ar draugu kompāniju pacensties apskaut koka stumbru astoņu metru apkārtmērā. Gigantu mežs ir parka pieejamākais abgabals. Pacelties 1800 metru augstumā var ar džipu, autobusu vai ejot kājām pa ērtām kājāmgājēju taciņām. Šeit aug pieci pasaulē lielākie koki.

Gugenheima muzejs

Par pašu neparastāko muzeju Ņujorkā tiek uzskatīts Gugenheima laikmetīgās mākslas muzejs. Muzeja dīvainā, abstraktā ēka izceļas uz Piektās avēnijas debeskrāpju fona. Daļēji muzejs tiek uzskatīts par pilsētas simbolu. Muzejā atrodas XIX gadsimta beigu un mūsdienu laika eksponāti. Šeit norit grandiozākās istādes, kurās var apskatīt dažādu laikmetu un civilizāciju mākslas darbus.

Holivudas vaska vigūru muzejs

Atrodas Holivudas apgabala pašā centrā. Muzeju atvēra uzņēmējs Sapuran Singh Sundher 1965.gadā. Muzeja pamata ideja bija un ir palikusi – veidot slavenu cilvēku vaska figūras. Tas ir lielākais šāda veida muzejs visā Amerikas teritorijā. 2006.gadā muzeja telpās tika veikts kapitālremonts un restaurācija. Par godu muzeja 40 gadu jubilejai muzeja atpūtas telpā tika pakārtas divas neona zīmes. Šajā muzejā papildus slavenību figūrām eksistē arī šausmu istaba, kura atrodami dažādi personāži no tematiskajām filmām.

Amerikas virtuve

Amerikas virtuvei praktiski ir liegta sava oriģinalitāte. Gadsimtu gaitā valsts ir pārņēmusi citu valstu kulinārās tradīcijas, kā arī to iedzīvotaju tradīcijas, kas atbraukuši dzīvot uz ASV. Amerikāņu internacionālo virtuvi ir veidojuši tās dažādie iedzīvotāji – angļi, vietējie indiāņi, spāņi, franči, itāļi, ķīnieši, meksikāņi, slāvi un vēl daudzi citi. Galvenie produkti ēdienu pagatavošanā, ko izmanto amerikāņi ir liellopa gaļa, jūras produkti un putna gaļa. Kā garnējumu parasti izmanto dārzeņus, visbiežāk tiek izmantotas dažādas pupiņu šķirnes, kukurūza, sparģeļi, puķkāposti un kartupeļi dažādos veidos, retāk tiek izmantoti rīsi. Ārkārtīgi populāri Amerikas iedzīvotāju vidū ir dažādi salāti. Visbiežāk salātos izmanto zaļo salātu lapas, kas tiek rupji sagrieztas un pārlietas ar dažādām mērcēm.

Deserti

Kā deserti parasti tiek ēsti dažādi augļi ar karamelēm un putukrējumu, keksi, kurus sauc arī par mafiniem, cepumi ar šokolādi, dažādie virtuļi, sierra kūkas un pudiņi. Tāpat lielā cieņā ir banānu maize pekanriekstu un ķirbju pīragi un daudzi citi pīrāgi. Amerikāņi savā uzturā lieto plašu dzērienu asortimentu. Ārkārtīgi populāras ir sulas no visiem iespējamajiem augļiem un dārzeņiem un tāpat arī piena kokteiļi. Tēja visbiežāk tiek dzerta atdzesēta ar ledu, bez cukura, ar citronu vai pienu.