Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Gvatemala ir kalnaina zeme, kurā bieži mēdz notikt gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi. Gandrīz divas trešdaļas Gvatemalas aizņem kalniene. Tajā ir divas lielas kalnu grēdas. Ziemeļdaļā kalni ir vecāki, dienvidos kalni ir jaunāki. Tajos atrodas vairāk nekā 30 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Gandrīz puse gvatemaliešu ir …

Gvatemala ir kalnaina zeme, kurā bieži mēdz notikt gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi. Gandrīz divas trešdaļas Gvatemalas aizņem kalniene. Tajā ir divas lielas kalnu grēdas. Ziemeļdaļā kalni ir vecāki, dienvidos kalni ir jaunāki. Tajos atrodas vairāk nekā 30 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Gandrīz puse gvatemaliešu ir seno maiju vai citu indiāņu pēcnācēji. Otra puse ir metisi, viņu priekšteči ir cēlušies no eiropiešiem un indiāņiem.


Galvaspilsēta – Gvatemala

Valsts valoda – spāņu valoda

Valdība – Konsticionāla republika

Platība –  108 889 km²

Iedzīvotāji –  14 373 472

Valūta – kvetsals


Gvatemala ir Gvatemalas valsts galvaspilsēta. Gvatemala atrodas 1493 metrus virs jūras līmeņa, tādēļ tajā dominē kalnu klimats.Gvatemala ir valsts politiskais, kultūras, sociālais un ekonomiskais centrs.

Vēsture

  • 1523.gadā valsti kolonizēja spāņi
  • 1821.gadā tika pasludināta Meksikas impērijas, kurā ietilpa Gvatemala neatkarība
  • 1871.gadā liberāļi veica valsts apvērsumu un par prezidentu kļuva Rufino Bariloss.
  • 1944.gadā notika jaunāko armijas oficieru, studentu un skolotāju uzstāšanās pret Ubiko diktatūru.

Klimats

Gvatemalā valda tropu klimats. Gada vidējā gaisa temperatūra piekrastē un līdzenumos ir 23 – 27°, plakankalnēs 15 – 20°.  Vasara un ziema atšķiras tikai ar nokrišņu daudzumu un gaisa temperatūru naktī, kura decembrī un janvārī nokrītas līdz −10° kalnos un līdz 0° plakankalnēs. Viskarstākie mēneši ir no februāra līdz martam. Gadā vidēji nolīst 1300 mm nokrišņu.

Augu valsts

Gvatemalas mežos aug ļoti daudz vērtīgu koku sugu, tai skaitā cedrela, dalberģija (rozā koks), ciprese, Indijas riekstu koks (sarkanais koks). Lielā daudzumā šeit ir arī liānas, epifīti, orhidejas un citi augi ar spilgtiem un dekoratīviem ziediem, tai skaitā arī koki un krūmi.

Dzīvnieku pasaule

Gvatemalas dzīvnieku pasaule ir visai dažāda. Šeit sastopami tādi plēsēji, kā pumas un jaguāri. Tāpat šeit var sastapt skudrulāčus, dzeloņcūkas, sliņķus, bruņnešus. Klusā okeāna piekrastes mežos bieži sastopamas iguānas. Gvatemalas upēs ir sastopami krokodīli un kaimani. Gvatemalu apskalojošie ūdeņi ir bagāti ar zivīm un garnelēm. Ieplakās sastopami alņi, iguānas un čūskas, to skaitā arī indīgās čūskas. Kalnos ir saglabājies neliels vāveru un citu grauzēju daudzums, tāpat kalnos ir sastopamo kinkanžu, lapsas un koijoti. Šeit var apskatīt ap 2000 putnu sugu, no kurām apmēram 200 sugas ir no Ziemeļamerikas. Gvatemalā ir daudz tropu putnu ar košam spalvām, to vidū arī dažādas papagaiļu sugas.

Apskates objekti Gvatemalā

Maiju rituālu ala Gvatemalā

Rituālu ala atrodas blakus biosfēras parkam Kvetsalā un tā tika atklāta vien dažus desmitus gadu atpakaļ. Diemžēl alā nekas nav saglabājies no sadzīves priekšmetiem vai no priekšmetiem, kam būtu bijusi kāda saistība ar maiju cilts reliģiju. Šeit ir palikuši tikai zīmējumi uz klinšu sienām.

Antigvas centrālais laukums

Gvatemalas bijušās galvaspilsētas Antigvas galvenais laukums kalpo par daudzu pilsētas ekskursiju sākumpunktu. Laukums atrodas pašā centrā, centrālo ielu un brīnišķīgu vēsturisko ēku ielokā. Centrālais laukums kalpo kā iemīļota tikšanās vieta gan pilsētniekiem, gan tūristiem. Parka centrā jūs varēsiet ieraudzīt Sirēnu strūklaku – 1737.gada oriģinālās strūklakas precīzu attēlojumu.

Jahša drupas

Jahša ir viena no lielākajām šobrīd izpētītajām seno maiju pilsētām Gvatemalā. Tā atrodas 30 kilometrus uz austrumiem no Tikalas, pie Jahšas ezera krasta. Tulkojumā no maiju valodas pilsētas nosaukums tulkojas kā – zili – zaļais ūdens. Tiek uzskatīts, ka atšķirībā no lielākās daļas pilsētu, kas savu nosaukumu ieguvušas nesen, šai pilsētai nosaukumu devuši tās pamatiedzīvotāji maiji.

Jahša – Nakum – Naranho Nacionālais parks

Parks aizņem 37160 hektārus lielu platību un ir iekļauts Maiju biosfēras rezervātā. Parks ir maiju kultūras piemineklis un aizsargājama zona. Parka teritorijā tika atrastas vairāk kā 500 konstrukcijas, to skaitā 40 ciļņi, 13 akmens altāri, 9 piramīdas un Sakbe tīklojums (svētie ceļi). Visplašāko interesi izraisa Karaļu pils.

Akatenango vulkāns – Akatenango vulkāns pieder pie slāņveida vulkāniem. Vulkāna augstums ir 1500 metri. Akatenango vulkāns atrodas starp diviem citiem milzeņiem Atitlanu un Agua.

Semuk Čampei ūdenskritumi

Semuk Čampei bieži vien sauc par vienu no skaistākajām vietām visā Gvatemalā. Tā tas ir vai ne, var spriest tikai pēc tam, kad  šis no civilizācijas attālinātais un biezos džungļos no tūristu acīm slēptais dabas piemineklis ir apskatīts pašu acīm. Vārdu Semuk Čampei ūdenskritumam ir devuši Kekči indiāņi, tas nozīmē “ vieta, kur upe aiziet zem ūdens”.

7 tempļu laukums Tikalā

Septiņu tempļu laukums ir senās maiju pilsētas Tikalas daļa. Laukums atrodas pilsētas dienvidu daļā uz austrumiem no Zaudētas pasaules kompleksa. Laukums savu nosaukumu ir ieguvis dēļ vairākiem nelieliem tempļiem, kas ietver apmēram 800 tūkst. lielu platību. Tas ir šīs pilsētas trešais lielākais laukums. Visinteresantākā laukuma vieta ir lielākais no septiņiem centriem, kas atrodas pašā laukuma centrā.

Karaļa Marko alas

Alas tūristu apmeklējumiem tika atklātas 1999.gadā. Tūristu ekskursija pa alām aizņem apmēram stundu un alu sistēmas garums ir apmēram viens kilometrs. Šeit var apskatīt daudzus skaistus stalaktītu un stalagmītu veidojumus, daļa no tiem ir diezgan lieli. Uzskata, ka viens no stalaktītiem ir līdzīgs slavenajam Pizas tornim.

Divgalvainās čūskas templis Tikalā

Seno maiju galvaspilsētas Tikalas rietumu daļā atrodas piramīda. Šo piramīdu kopā ar tās templi piramīdas virsotnē sauc par Divgalvainās čūskas templi. Divgalvainās čūskas templis ir ne tikai augstākā celtne visā Tikalā, bet arī augstākā celtne starp “ pirms Kolumba” ēras celtnēm visā Centrālamerikā. Templis paceļas virs džungļiem 64 metru augstumā. Tempļa galvenā fasāde ir vērsta pret pilsētas centrālo laukumu.

Žēlsirdības baznīca

Šī ir viena no skaistākajām celtnēm ne tikai Gvatemalas bijušajā galvaspilsētā, bet arī visā Gvatemalā. Baznīcas fasāde ir veidota baroka stilā, no divām pusem to rotā nelieli torņi ar zvaniņiem un  tās apmetums ir izrotāts ar bagātīgi rotātām skulptūram. Baznīcas pagalmā atrodas Gvatemalas lielākā strūklaka, kas veidota XVII simtgadē.

Gvatemalas nacionālā virtuve

Lai arī tā ir vienkāršāka, Gvatemalas virtuve ir ļoti līdzīga Meksikas, Gondurasas un Salvadores virtuvēm un ir aizņēmusi daļu no šo valstu kulinārijas tradīcijām. Ēdienu pamatā ir kukurūza, cepta gaļa, pupiņas un rīsi, kas tiek lietoti  visās iespējamās kombinācijās un bieži tiek lietoti ar lielu daudzumu zaļumiem un garšvielām. Melnas pupiņas un kukurūza tiek uzskatītas par galvenajiem zemnieku virtuves elementiem. Tās gatavo visdažādākajos veidos – vāra zupās, veido pastas, cep ar tomātiem un garšvielām, novāra, jauc kopā ar rīsiem vai sautē. Kā desertu parasti izmanto dažādus rīsu pīrādziņus, burrito ar saldo pildījumu vai sieru, čipsus, kaltētus augļus, ceptus pelmeņus ar medu, smalkmaizītes ar kanēli, krēmu vai naranhillas pildījumu, saldējumus, banānus šokolādes mērcē vai ar saldo krējumu utt.

Kafiju šeit ir iespējams dabūt jebkur. Gvatemalieši kafiju dzer ne pārak stipru, toties bieži – tās var būt līdz pat 20 kafijas tasītes dienā. Tēju šeit pielieto daudz mazāk, tomēr cieņā ir Latīņamerikai tradicionālā mate tēja.
Gvatemalā izgatavo lielu daudzumu dažādu alkoholisko dzērienu – alu, rumu un vīnus. Tomēr lielākā dala vietejo dzērienu ir visai neparasti pēc garšas un ir visai maz populāri tūristu vidū. Tomēr “rompopo” – ruma kokteilis ar pienu un olām ir iemantojis pelnītu popularitāti.