Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Kolumbija –oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika  ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, Dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā. Galvaspilsēta –Bogota Valsts valoda –Spāņu valoda Valdība –Prezidentāla  republika Platība …

Kolumbija –oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika  ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, Dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā.


Galvaspilsēta –Bogota

Valsts valoda –Spāņu valoda

Valdība –Prezidentāla  republika

Platība – 1 141 748 km²

Iedzīvotāji – 44 087 000

Valūta –Kolumbijas peso (COP)


Bogota

Saukta arī Santafe de Bogota , ir pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā, 2640 metri virs jūras līmeņa. Kolumbijas galvaspilsēta, galvenais valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Kaut arī pilsēta atrodas tropiskajā joslā, augstkalnu apstākļu dēļ pilsētā nav karsts (vidējā gaisa temperatūra visu gadu – apmēram +15 grādi).Pilsētu 1538.gadā dibināja spāņu konkistadori
Indijas civilizācijas centrā Chibcha. No 1819.gada neatkarīgās Kolumbijas galvaspilsēta.

Klimats

Kolumbija atrodas tuvu ekvatoram, tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav.

Vēsture

  • 1536.gads – Gonzalo Jimenez de Quesada vadībā 500 aprīkoti cilvēki dodas armijas ekspedīcijā.
  • 1542.gads –Kolumbijas zemes nonāk Peru vice –karalistes sastāvā.
  • 1718.gads –Kolumbijas zemes nonāk Jaunās Granadas vice –karalistes satāvā.
  • 1818.gads –1830.gads – Simons Bolivārs pasludina Kolumbijas neatkarību.

Flora

Kolumbijas nacionālais zieds ir Cattleya trianae orhideja, kuru tā nosauca par godu kolumbiešu dabas pētniekam Hose Heronimo Triana. Kolumbijas nacionālais koks ir Kindioyskaya vaska palma, kuru nodēvēja par godu Kolumbijas departamentam Kindio, kurā atrodas Kokora ieleja –vienīga vieta, kur aug šis koks. Vaska palmu kā nacionālo koku izvēlējas valdnieks Belisario Betankura, šis koks kļuva arī par pirmo  oficiāli aizsargājamo koku Kolumbijas teritorijā. Vaska palma ir vienīgā palma, kura aug lielos augstumos un ir augstākais viendaļīgais augs pasaulē. Šeit aug tādi koki kā guayacum koks, čupa – čupa koks ( sirds matīzija), un tādi augļu koki kā tamarillo (tomātu koks), mamončillo (spāņu laims), annona, Indijas rieksts – kura augļi ir plaši izplatīti ēdienos, kā arī daudzi citi augi un koki.

Fauna

Kolumbija ieņem trešo vietu pēc tajā dzīvojošo dzīvnieku skaita un otro vietu pēc tajā dzīvojošo putnu skaita, pirmo vietu ieņem Peru. Kolumbijas nacionālais putns ir Andu kondors, kurš arī ir attēlots uz Kolumbijas ģērboņa. Kolumbijā ir ap 1200 zivju sugu un ap 1600 saldūdens zivju sugu. Kolumbija ieņem otro vietu pēc tajā dzīvojosos tauriņu daudzuma un to šķirņu daudzuma. Kolumbija ir pirmajā vietā pec amfībiju daudzuma –15%, tāpat šeit ir 30% bruņurupuču sugas, 25% krokodīlu sugas un vairāk kā 222 čūsku sugas. Šeit ir vairāk kā 30 primātu sugas, tas palīdz Kolumbijai ieņemt piekto vietu pasaulē pēc primātu dažādības teritorijā. Teritoriju apdzīvo ap 456 zinātniski pazīstamas zīdītāju sugas, pateicoties tam Kolumbija ieņem 4.vietu pasaulē pēc zīdītāju sugu skaita. Kolumbijā dzīvo tādi putni kā sarkanais papagailis, ugunīgais ķīvulis, Ekvadoras lietussargu putns , rubīna kolibri un Klusā okeāna papagailis. Kolumbija ir arī mājas tādiem dzīvniekiem kā pigmejmērkaķītis, mirikina, lācis, jaguārs, puma un ocelots. Tāpat šeit dzīvo daudzi reptiļi, tādi kā – anakonda, gludpieres kaimans un melnais kaimans.

Kolumbijas apskates objekti

Inkvizīcijas muzejs –pils

Šis vēsturiskais muzejs stāsta apmeklētājiem par inkvizīciju. Muzeja ēka tiek uzskatīta par tipisku 18.gadsimta celtni –2 stāvi, koka balkoni, baltas sienas. Izceļas tikai galvenā muzeja ieeja. Tā ir veidota no akmeņiem baroka stilā. Muzeja ekspozīcija tie ir spīdzināšanas līdzekļi, ieroči, dažādi dokumenti, grāmatas, kas attiecas uz šo drūmo ēru. Daži no eksponātiem atrodas iekšejā muzeja pagalmā.

Kali gastronomiskais muzejs

Šis gastronomiskais muzejs ir kopigs studentu diplomdarbs, kuru tie radīja ar sava rektora atbalstu .Tas ir pirmais muzejs, kas ir veltīts garšvielām un Kali kulinārijai. Šo ideju atbalstīja arī kāda tūrisma aģentūra, kura kļuva par šīs idejas sponsori. Šī visa rezultātā muzeja apmeklētājiem šodien ir iespēja apmeklēt piecas muzeja zales, katrā no kurām ir sava kulinārijas vēsture. Jūs iesiet pa “ garšvielu taku” līdz nonāksiet indiešu ērā, pēc tam jūs nonāksiet iekarošanas ērā, apskatīsiet pārejas periodā un beigsiet ekskursiju mūsdienu zālē.

Iguakes ezers

Atrodas uz ziemeļrietumiem no Vilya –de –Leiva pilsētas Bojaka departamentā. Ezers aizņem 6750 km² lielu platību un tā visdziļākā vieta ir nedaudz vairak par 5 metriem. Ezers atrodas 3800 m virs jūras līmeņa. Iguakes ezers tiek uzskatīts par svētu pamatiedzīvotāju vidū, muisku civilizācija uzskata, ka cilvēce ir radusies tieši šajā vietā. Viens no vietējajiem mītiem vēsta, ka dieviete Bachue no šī ezera ir iznākusi ar savu mazo dēlu uz rokām. Kad puisēns paaudzies māte ar dēlu atgriezušies ezerā čūsku izskatā, tajā laikā cilvēki jau apdzīvojuši visu zemeslodi.

Morgana alas

Alas ir nosauktas par godu leģendārajam pirātam Henrijam Morganam, kurš, ja ticēt vietējām leģendām savus nolaupītos dārgumus glabāja tieši šajā vietā, Alā atrodas pazemes ezers, kurš savienojas ar jūru. Profesionāli nirēji izpētot šo vietu ir atklājuši nelielu sausu laukumiņu, kur iespējams slavenais pirāts Morgans glabāja savus dārgumus. Alā ir atvērts neliels muzejs blakus kuram atrodas nelieli suvenīru veikaliņi.

Gaismas parks

Parks tika izveidots pēc arhitekta Juan Manuel Peláez projekta. Parkā noteiktā attālumā viens no otra atrodas gaismas stabi un laternas. Tie ir 300 gaismas stabi, katrs no tiem 18.metru augstuma. Šeit ir 170 laternas un 2100 gaismas atstarotāji. Laternas laukumu apgaidmo atbilstoši mēnness fāzem.

Baso kāju parks

Šis parks eksistē jau no 1998.gada. Parka kopējā platība aizņem ap 30411 kvadrātkilometru. Projekta parks un dizains bāzējas uz austrumu filozofijas dzen principiem. Parka teritorija ir izdalīta trīs zonas –gaisa zonā, zemes zonā un ūdens zonā. Pie parka ieejas jūs ieraudzīsiet zīmes, kas norāda, ka parka teritorijā staigāt apavos ir aizliegts. Gaisa zonā atrodas dārzs, kuram ir elipses forma, šajā zonā apmeklētājiem ir iespēja mierīgi pastaigāties un izbaudīt patīkami svaigo gaisu. Zemes zonā ir akmens dārzs. Šeit var pilnīgā mierā izbaudīt pastaigu pa mazo oļu taciņām. Šajā zonā ir arī akmens stabu labirints. Ūdens zona sastāv no nepārāk dziļiem baseiniem, daudzām strūklakām un mākslīgajiem ūdenskritumiem.

Kanio Kristales upe

Kanio Kristales upe atrodas Kolumbijas centrālās daļas kalnu apkārtnē.Pateicoties lielajam daudzumam krāsaino aļģu upes ūdeņi dažādās vietās ieņem sarkanu, dzeltenu, melnu un zilu nokrāsu, tas viss kopā rada pārsteidzoši skaistu skatu. Lai nokļūtu pie ezera ir jāpieveic sarežģīts ceļš pa tūristu takām. Tos, kas šo sarežģīto ceļu būs pieveikuši daba iepriecinās ar krāsu dažādību, kristāltīru un atsvaidzinoši tīru ūdeni un tīru, neskartu dabu.

Kolumbijas nacionālā virtuve

Kolumbijas virtuvē vienā lielā mozaīkā ir sajaukušās Pirms-Kolumbijas Amerikas, eiropiešu un Āzijas kontinenta tradīcijas. Tāpat kā daudzajās kaimiņvalstīs arī šeit ēdienkartē dominē visuresošie pākšaugi un kukurūza, rīsi, kartupeļi un daudzi dārzeņi un garšvielas, kas tiek izmantoti pārsteidzošās un neiedomājamas kombinācijās ar gaļu un jūras produktiem. Valsts dienvidu daļā ārkārtīgi populāri ir ēdieni no ceptas gvinejas cūciņas gaļas. Garnējumam parasti izmanto friholes pupiņas dažādos veidos. Tāpat šeit ir ļoti liela mērču dažādība sākot ar tradicionālajām un plašāk pazīstamajām mērcēm tādam kā kečups, karija mērce un majonēze līdz pat kolorītajām vietējajām garšvielām – mērcei no avokādo, sīpolu mērcei un ceptiem tomātiem. Valsts okeāna piekraste nodrošina kolumbiešu galdu ar lielu daudzumu zivju un citiem jūras produktiem, tai skaita ar nepārspējamajiem vietējajiem omāriem. Kolumbijas teritorijā tiek arī audzētas vairākas augļu un dārzeņu šķirnes. Pats populārākais dzēriens Kolumbijas, it īpaši Karību piekrastes daļas teritorijā ir kola, tomēr tā ir visai maz līdzīga tradicionali un plaši pazīstamajai kolai, jo to gatavo no dabīgām sastāvdaļām.

Ahiako – Zupa ar cāli, kartupeļiem un dārzeņiem, tiek pasniegta ar krējumu, kukurūzu un kaperiem.

Arepa – Nelieli kukurūzas sacepumi, ko pasniedz  maizes vietā pie zupām

Arros –kon –kokko – Rīsi, kurus pagatavo kokoseļļā

Bandeha paisa –Ēdiens no lielopa maltās gaļas, cīsiņiem, pupiņām, rīsiem, banāniem un avokādo

Kasuella –de –mariskos – Sautētas jūras veltes

Orminga kulona – Neparasts ēdiens, kas raksturīgs Santandera teritorijai, tiek pagatavots no īpašu skudru sugas tās sacepot

Lechona – Sautēts sivēns ar rīsiem