Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América – Amerikas sirds. Galvaspilsēta – Asunsjona Valsts valodas – …

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América – Amerikas sirds.


Galvaspilsēta – Asunsjona

Valsts valodas – spāņu valoda, guarani valoda

Valdība – Konstitucionāla  prezidentāla republika

Platība – 406 752 km²

Iedzīvotāji – 6 158 000

Valūta – Paragvajas gvarani (PYG)


Asunsjona ir Paragvajas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 1,2 miljoni iedzīvotāji, bet Asunsjonas metropolē šis skaits sasniedz 1,8 miljonus. No spāņu valodas vārds “Asunción” nozīmē “debesbraukšana”. To saista ar Jaunavas Marijas debesbraukšanu.

Vēsture

  • 1776.gads – Paragvaja tiek iekļauta Rio – de – La – Plata vice – karalistes sastāvā
  • 1844. – 1862.gads – Karlosa Antonio Lopeza diktatūra
  • 1862. – 1870.gads – Francisko Solano Lopeza diktatūra
  • 1922. – 1923.gads – Pilsoņu karš
  • 1936.gads – Čako kara veterānu apvērsums
  • 1940. – 1948.gads – Ģenerāļa Morinigo diktatūra
  • 1947.gads – Pilsoņu karš
  • 1954. – 1989.gads – Stressnera diktatūra

Paragvajas klimats

Neskatoties uz salīdzinoši nelielajiem Paragvajas izmēriem, tās klimatiskie apstākļi dažādās valsts daļās ir diezgan neviendabīgi un diezgan lielā mērā atšķiras no kaimiņvalstu klimata. Valsts austrumu daļā klimats ir mitrs un tropisks, turpretī valsts ziemeļrietumu daļā ir tropiski sauss klimats. Vidējā gaisa temperatūra janvārī  valsts dienvidu teritorijā svārstās no +27° līdz +29° С un no +22° līdz +34° C valsts ziemeļrietumu teritorijā. Jūlijā vidējā gaisa temperatūra svārstās no +17° līdz +19° С, bet valsts ziemeļos gaisa temperatūra jūlijā svārstās no +16° līdz +24° C.

Paragvajas flora

Paragvajas teritorijā lielākoties ir plaši izplatīti mežu apgabali. Visbiezākie meži saniedz Paranas upes baseinu. Virzoties uz valsts rietumiem mežu daudzums pakāpeniski samazinās un tie kļūst retāki. Mitrajā Paragvajas austrumu pusē aug pārmaiņus mūžzaļie mitrie lapu koku meži un krūmāji (ieskaitot Araucaria), stagnāju mežu centrā mijas garās savannu zāles un purvi, valsts rietumos ir tropu meži ar vērtīgām koku sugām (Quebracho, Algarrobo, chanyar u.c.).

Paragvajas fauna

Valsts tropu mežos un savannās mitinās liels daudzums visdažādāko dzīvnieku –zīdītāju, putnu, čūsku. No kaķu dzimtas vispazīstamākie šejienes iemītnieki ir pumas un jaguāri. Diezgan interesants un īpašs šejienes dzīvnieks ir krēpjvilks, kas mitinās savannas un purvu malās, kas blīvi aizaugušas ar lakstaugiem. Paragvajā ir sastopami arī purva brieži, skudrēdāji, tapīri, bruņneši, kinkažu, tāpat šeit ir bieži sastopamas dažādas pērtiķu sugas (visbiežāk tie ir pigmej pērtiķīši un melnie bļauri ), kā arī daudzi citi dzīvnieki. Upju, purvu un ezeru krasti ir bagāti ar spārnotajām radībām – šajās vietas ir iespējams sastapt savvaļas pīles, pelikānus, stārķus, rozā flamingo, kaijas un ibisus.

Paragvajas apskates objekti

Asunsjonas katedrāle

Paragvajas galvaspilsētas Asunsjonas katedrāle tiek uzskatīta par vienu no vecākajām ēkām. Šobrīd katedrāles eka tiek uzskatīta par galveno galvaspilsētas apskates objektu . Katedrāles celtniecība sākās 1561.gadā pēc Spānijas karaļa Filipes II  pavēles. Jaunā celtne tika saugrauta drupās, katedrāles ugunsgrēka laikā. No tā brīža šī svētvieta ir pārcietusi neskaitāmas izmaiņas. Ēkas fasāde ir celta vairākos arhitektūras stilos, ar augstiem torņiem no abām pusēm.

Republikas kultūras centrs

Republikas kultūras centrs, kas atrodas Asunsjonā atrodas vecajā rātsnama ēkā. Tā ir maigi rozā krāsas ēka būvēta neoklasiskajā stilā. Ēkas brīnišķīgā fasāde ir izrotāta ar izsmalcinātām arkādēm, balustardēm un papildināta ar trīstūrveida portiku, ar Paragvajas un Asunsjonas ģērboņu attēliem. 2004.gadā ēkā tika pārveidota par kultūras centru, kas sevī iekļauj divus muzejus, koncertu zāli, kinoteātri , konferenču zāli un bibliotēku. Kultūras centra izsmalcinātajā vestibilā laiku pa laikam notiek tematiskās izstādes un prezentācijas. Tautas mākslas muzejā ir redzams Paragvajas bagātais kultūras mantojums, kas sevī iekļauj dažādo etnisko grupu tradīcijas un vēsturi. Galvenā sakrālās mākslas muzeja vērtība ir pirmā Paragvajas arhibīskapa Huana Bogarina privātā kolekcija.

Nacionālais Varoņu Panteons

Nacionālais Varoņu Panteons – tā ir arhitektūras pērle, kultūras mantojums un Paragvajas varoņu vēstures simbols. Tas ir memoriāls, kas veltīts kritušajiem karavīriem asiņainajos karos par valsts neatkarību. Pie Panteona ieejas karajas divu bronzas karavīru figūras, iekšpusē uzstādīts sarkofāgs, kas pārklāts ar nacionālo karogu. Uz sienām ir iekalti bojāgajušo krievu virsnieku un paragvajiešu virsnieku vārdi, kas atdeva savas dzīvības Čako karā.

Manzano –de –la –Rivera Kultūras centrs

Manzano –de –la –Rivera Kultūras centrs tiek uzskatīts par vienu no Paragvajas simboliem. Tas ir deviņu XVIII – XIX gadsimta ēku komplekss, kurās atrodas vēstures muzejs, bibliotēka, izstāžu laukumi, kafejnīca, administratīvā ēka, dārzs un iekšējais pagalms. Manzano –de –la –Rivera Kultūras centrā notiek visdažādākie kultūras pasākumi – deju un teātra uzvedumi, muzikālie un literatūras vakari, dažādas prezentācijas, semināri, radošās darbnīcas, un kursi.

Neatkarības māja

Neatkarības māja ir Asunsjonas vecākā ēka, kurā naktī uz 1811.gada 14.maiju tika pasludināta Paragvajas neatkarība no Spānijas. Savrupmāja, kas celta XVIII gadsimta koloniālajā stilā ir ne tikai brīvības simbols, bet arī kultūras mantojums, kuram nav iespējams noteikt materiālo vērtību. Māja tika restaurēta un atvērta kā muzejs 1965.gada 14.maijā, par godu Paragvajas 150 gadu neatkarības jubilejai. Neatkarības mājā ir redzami eksponāti no Paragvajas kolonialā perioda – vēsturiski dokumenti, ieroči, mēbeles, koka un bronzas aksesuāri, gleznas, kurās attēloti svarīgi un nozīmīgi brīži no cīņas par neatkarību, apģērbu gabali, reliģiskie objekti, kā arī fotogrāfijas.

Paragvajas nacionālā virtuve

Paragvajas nacionālā virtuve sevī iekļauj raibu nacionālo indiāņu tradīciju un mūsdienu recepšu, kuras šeit saveduši migranti no Eiropas maisījumu. Pateicoties valsts dabas un klimatiskajiem apstākļiem šeit ir iespējams izbaudīt dažādas kulinārās tradīcijas dažādos valsts reģionos. Valsts sausajos reģionos pārsvarā ir iespējams izbaudīt tradicionālos indiāņu ēdienus, kuros parasti plašā mērogā izmanto zirņus, pupas, kuras visbiežāk savieno ar medijuma gaļu, liellopa gaļu un putna gaļu. Dienvidu rajonos ir vairāk redzama eiropiešu tradīciju ietekme. Ēdienos tiek izmantota gan gaļa, gan zaļumi, gan piena produkti, kā arī visdažādākie dārzeņi. Pie tradicionālajiem ēdieniem varētu pieskaitīt sautētu kukurūzu ar dažādām piedevām, kukurūzas pudiņu ar gaļas gabaliņiem, gaļas tefteļus ar rīsiem, daudzus zupu veidus un protams ari dažādos veidos pagatavotās zivis. Nacionālais Paragvajas iedzīvotāju dzēriens ir mate tēja. Šī tēja vietējiem iedzīvotājiem aizvieto gan parasto tēju un kafiju, gan jebkuru citu dzērienu.

  • Pira Kaldo – Zupa no upes ūdeņu zivīm ar sīpoliem, tomātiem, papriku un garšvielām
  • Milanesa – plānas šniceles pagatavotas no liellopa gaļas, cūkgaļas, teļa gaļas un vistas, tiek panētas olās un rīvmaize, tiek ceptas eļļā
  • Mbežu – Pīrāgs no cietes, kukurūzas miltiem, olām cūkas speķa, svaiga siera un piena
  • Kosereva – Saldumi, kas tiek pagatavoti no sacietējušas apelsīna mizas, melnās mollases un ūdens
  • Kanja – Alkoholiskais dzeriens, kuru iegūst destilācijas ceļā no cukurniedres, sajaucot ar ūdeni un augļu sulu.