Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Butānas Karaliste  ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikima. Butānieši savu valsti sauc par Druk Yul, kas burtiski nozīmē “Pērkona Pūķa zeme”. Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, …

Butānas Karaliste  ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikima. Butānieši savu valsti sauc par Druk Yul, kas burtiski nozīmē “Pērkona Pūķa zeme”. Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš 1960. gadiem Butāna pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Tagad Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, Internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija. Tomēr Butānas attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām. Valdība uzmana, lai videi netiek nodarīts kaitējums un tiek saglabāta tradicionālā kultūra un identitāte.


Galvaspilsēta – Thimphu
Valsts valodas – Dzongke
Valdība – Vienota parlamentāra konstitucionāla monarhija
Platība – 38 394 km²
Iedzīvotāji – 742 737
Valūta – Butānas ngultrums


Thimphu  ir pilsēta Butānas rietumdaļā, no 1952. gada – valsts galvaspilsēta. Atrodas 2400 metrus virs jūras līmeņa Vangču upes krastā. Valsts galvenais politiskais centrs. Pilsētā ar karaļa pavēli atļauta tikai Butānas tradicionālā apbūve.

Vēsture

  • 1651. gadā Butānā sākās pilsoņu karš.
  • 1710. gadā tibetieši uzbruka Butānai.
  • 1759. gadā tika parakstīts pamiera līgums.
  • 1870. gados notika cīņa par varu starp divām konkurējošām ielejām, Paro un Tongsa.
  • 1910. gadā tika noslēgts līgums ar britiem, kuri apņēmās neiejaukties Butānas iekšlietās.

Klimats

Butānas klimats variē atkarībā no vietas augstuma un tāpat kā lielākajā daļā Āzijas valstu atrodas musonu ietekmē. Valsts rietumu daļā dēļ musonu ietekmes nokrīt 60 – 80% no  visiem valsts nokrišņiem. Dienvidu līdzenumos un un kalnu pakājēs klimats ir mitrs un subtropisks, Himalaju līdzenumu dienvidu un centrālajās daļās klimats ir mērens, valsts ziemeļos klimats ir augsts ar sniegu Himalaju kalnu virsotnēs visa gada garumā. Gaisa temperatūra ir atkarīga no laikapstākļiem. Valsts dienvidos karstā un mitrā klimata ietekmē gada vidējā temperatūra ir +15 –  30°C, tomēr gaisa temperatūra ielejās vasarās var sasniegt pat +40°C. Vasaras dienas sākas aprīlī, kad lieti ir reti. Musonu lietus sezona no dienvidrietumiem sākas jūlijā un ilgst līdz pat septembrim. Rudens ilgst no septembra līdz oktobra – novembra beigām. No novembra līdz martam augstumā no 3000 m virs jūras līmeņa ir sniegaina un salta ziema.

Butānas flora

Butāna ir slavena ar savu floras un faunas dažādību. Šīs valsts praktiski neskartie meži atrodas dažādos augstumos un dažādās klimatiskajās joslās. Butānā ir 10 rezervātu rajoni, kas aptver 16.396.43 lielu platību un aizņem vairāk kā ceturtdaļu valsts kopējās platības.  Meži Butānā iedalās vairākās kategorijās, tie ir – egļu meži, jauktie meži, priežu meži, platlapju meži, skujkoku meži, kalnāju masīvkoku meži, līdzenumu cietlapju un tropu meži.  Butānas teritorijā var atrast prakstiski 60% no visiem tiem augiem, kas aug Himalaju austrumos. Šajā valstī ir ap 300 šķirņu ārstniecisko nezāļu un citu augu. Rododendru vien ir vairāk kā 46 dažādas šķirnes. Visur var redzēt magnolijas un orhidejas visdažādākajās krāsās, kā arī daphne, ēdelveisus un kadiķa audzes. Atsevišķi noteikti ir jāpiemin zilo magoni, kas ir Butānas nacionālais zieds.

Butānas fauna

Ļoti dažāda ir arī Butānas dzīvnieku pasaule. No 3000  metru līdz 4000 metru augstumā var sastapt reti sastopamos sniega leopardus, Bengālijas tīģerus, sarkanos Himalaju jenotus un biežāk sastopamās pandas, goralus, langurus, tāpat arī Himalaju melno lāci un indiešu sambaru. Pa ceļam noteikti varēs sastapt meža cūkas, muntjakus, zilos aunus un muskusaļņus, kā arī leopardus, goralus un colobinae pērtiķīšus.

Butānas apskates objekti

Takinu Motitangas rezervāts – Takinu Motinangas rezervāts ir viens no galvenajiem Thimphu pilsētas apskates objektiem. Rezervāts tika izveidots 2005.gada 25.novembrī ar mērķi saglabāt un selekcionēt apbrīnojamo dzīvnieku – takinu, kurs ir arī atzīts par Butānas nacionālo simbolu. Šeit ir radīti visi apstākļi tam, lai rezervāta iemītnieku justos pēc iespējas dabiskāk, šeit nav nekādu voljēru vai krātiņu, tāpēc takini brīvi pastaigājas pa rezervāta teritoriju, kura ir ap  0.034 kvadrātkilometri liela. Dodoties uz šejieni labāk paņemiet līdzi gidu, kurš jums pastāstīs interesantus faktus, kas saistīti ar Takinu Motinangas rezervātu, kā arī leģendas, par to kāpēc tieši takins kļuva par Butānas nacionālo dzīvnieku.

Tashicho Dzong

Budistu cietoksnis un klosteris Tashicho Dzong ir viens no daudzajiem Thimphu kūrorta apskates objektiem. Būve atrodas pilsētas ziemeļu daļā, brīnišķīgās upes Wong Chu rietumu krastā. Cietoksnis ir būvēts XIII gadsimtā , sākotnēji cietoksnis pildīja klostera lomu. Šī būve atstāj iespaidu uz tūristiem ar savu izsmalcināto ārējo izskatu un iekšējo apdari – cietoksnis ir rotāts ar dažādu svēto dzīvnieku atteliem, viens no tiem ir Garuda.

klosteris Taktsang

Slavenais klosteris Taktsang – Lhakhang ir viens no galvenajiem butāniešu pilsētas Paro apskats objektiem. Šo vietu īpašu padara tas, ka klosteris atrodas uz klints, kas atrodas 3120 metrus virs jūras līmeņa un 720 metrus virs ielejas līmeņa. Klostera nosaukums burtiski tulkojas kā “Tīģerienes ligzda”. Leģenda vēsta, ka kādu laiku atpakaļ  uz šo alu Padmasambhavs devās sēžot uz milzīgas tīģerienes, par kuru bija pārvērtusies viņa brīnišķīgā sieva Yeshe Tsogyal.

Manasas nacionālais parks

Karaliskais Manasas nacionālais parks ir vecākais nacionālais parks Butānas teritorijā, kurš tika dibināts 1966.gadā. Tā platība sastāda ap 1057 kvadrātkilometrus un aptver Dzongkhag Zhemgang rietumu daļu, Dznongkhag Sarpang austrumu daļu, tāpat arī  Dzongkhag Pemagacel rietumu daļu. Karaliskais Manasas nacionālais parks ir vienīgā vieta Butānas teritorijā, kur mitinās ūdens bifeļi un indiešu degunradži. Tāpat šeit mitinās simtiem putnu sugas. Manasas upes pietekās mitinās retas zivju sugas. Nacionālajā parka aug arī dažādu sugu augi, kurus izmanto gan reliģiozajos rituālos, gan medicīnā.

Simtokha – Dzong

Tas ir unikāls cietoksnis – klosteris. Būves pamati tika likti 1629.gada sākumā un cietokšņa celtniecība ilga  gandrīz divus gadus. Sākotnēji dzongs kalpoja kā klosteris, bet pēdējā laikā tas tika pāveidots par universitāti, kurā pēta dzongke valodu un budismu. Klosteris atrodas mežā, tā sastāc no klostera un administratīvajām ēkām.

Duntse – Lhakhang

Tas ir sens butistu klosteris būvēts čortena formā, kas ir visai neierasti Butānas arhitektūrai. Templī atrodas milzīga seno budisma ikonu kolekcija, kas pieder Drukpa Kagju budisma skolai. Klosteris tika celts 1421.gadā. Templī ir trīs līmeņi, kas simbolizē budisma pasaules trīs līmeņus – zemi, debesis un elli. Virs klostera ir brīnišķīgs balts tornis. Tempļa noformējums tiek uzskatīts par unikālu – šīs vietas  ikonām un gleznām ir milzīga vērtība.

Butānas tekstila muzejs

Muzejs ir izdalīts sešās zonās, kuras attēlo daudzos sasniegumus tekstilmākslas jomā, kā arī tekstila lomu reliģijā. Šeit jūs varēsiet redzēt tekstilizstrādājumus, kas veidoti no vietējiem izstrādājumiem, tāpat arī unikālu karalisko kolekciju, kas sevī ietver milzīgu kolekciju nenovērtējamu antikvariātu darinājumu. Muzeja galvenie eksponati ir Burānas karaļu kroņi, apģērbs un aksesuāri, kā arī Tsamdraka Goenpa halāts, kas izšūts ar pērlēm un vēl dažādi gultas piederumi.

Dordenma Budas monuments

Šī brīnišķīgā, gigantiskā Šakjamuni budas statuja Butānā tika uzstādīta 2010.gadā. Tās nosaukumu tulko kā “Spožā zibens trieciens”. Statujas iekšienē atrodas templis ar 25 tūkstošiem 30 centimetrus lielām un 100 tūkstošiem 20 centimetrus lielām Budas statujām. Tās visas, tāpat kā galvenā statuja ir veidotas no bronzas un dāsni pārklātas ar zeltu.

 

Butānas virtuve
Butānas virtuve atšķiras ar visai asiem ēdieniem. Lielā daudzumā tiek izmantots čili pipars un citas garšvielas, ieskaitot ķiplokus, Ķīnas piparu šķirni, ingveru u.c. Pamatā visi ēdieni tiek gatavoti no dārzeņiem, siera, gaļas un putna. Valda uzskats, ka pagatavot butāniešu ēdienus ir ļoti vienkārši. Pareizi pagatavots ēdiens sanāk ļoti garšīgs un pat izsmalcināts. Gandrīz vienmēr ēdieni tiek pasniegti  lielas picas porcijas veidā un klāt ir  tā saucamais tshoem, kas ir līdzīgs indiešu karijam. Rīsi tiek vārīti vai tvaicēti. Rīsi var būt pulētie baltie rīsi ja chum, gan rozā nokrāsas rīsi. Tā ir unikāla Butānas rīsu šķirne, ko sauca par eue chum. Šie rīsi ir smagāki par parastajiem rīsiem un tiem ir riekstu piegarša. Var teikt visas sastāvdaļas tiek vārītas ūdenī ar pievienotu eļļu. Garšas atšķirību nosaka sastāvdaļas. Tās var būt parastās pupas un kartupeļi, vai arī delikateses, kas līdzīgas orhidejām, papardes lapām un niedrēm. Atkarībā no sezonas piedevas var būt svaigas vai kaltētas. Butānas virtuves raksturīgā īpašība ir čili pipara izmantošana, kuru izmanto gandrīz visos ēdienos, tas var būt zaļais žili, sarkanais cili, kaltēts, svaigs un arī pulvera veidā. Butānieši asos piparus ēd arī svaigus un neapstrādātus, vienkārši iemērcot tos sālī. Tāpat pie Butānas pamatēdieniem  pievieno esay, kas ir analoģisks tām garšvielām, ko izmanto indiešu virtuvē. Pēc garšas esay atgādina meksikāņu salsu. Bez šaubām pats populārakais un iemīļotākais ēdiens butāniešu vidū ir Ema Datshi. Tas ir ass siera un čili maisījums ar rīsiem un gaļu. Runā, ka, ja jūs esat bijuši Butānā un neesat izmēģinājuši Ema Datshi, tad variet uzskatīt, ka neesat tur bijuši