Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Armēnija ir kalnu valsts Dienvidu Kaukāzā starp Melno Jūru un Kaspijas jūru. Armēnijas ainavā dominē kalni, kurus šķērso straujas upes. Mežu šajā valstī ir salīdzinoši maz, taču tie ir ļoti biezi, turklāt koki aug visā valsts teritorijā. Kā jau šādām valstīm raksturīgs, Armēnijā valda kontinentālais kalnu klimats, kas nozīmē, ka ziemas šeit ir aukstas, bet …

Armēnija ir kalnu valsts Dienvidu Kaukāzā starp Melno Jūru un Kaspijas jūru. Armēnijas ainavā dominē kalni, kurus šķērso straujas upes. Mežu šajā valstī ir salīdzinoši maz, taču tie ir ļoti biezi, turklāt koki aug visā valsts teritorijā. Kā jau šādām valstīm raksturīgs, Armēnijā valda kontinentālais kalnu klimats, kas nozīmē, ka ziemas šeit ir aukstas, bet vasaras – karstas. Ararata kalns (4095 m) ir reģiona augstākā virsotne un visas Armēnijas simbols, lai arī pēc Kars līguma 1921. gadā tas ir nonācis Turcijas teritorijā. Ararats joprojām rotā daudzas Armēnijas emblēmas un grāmatas.

Pateicoties kalniem, Armēnijā pakāpeniski attīstās slēpošanas kūrorti, turklāt arī klimats tam ir labvēlīgs. Slavenākā Armēnijas ūdenstilpne ir lielais Sevan ezers, kas ir ne tikai lielākais valstī, bet arī viens no pasaules lielākajiem augstkalnu ezeriem. Tajā ieplūst 28 upes un strauti, turklāt ezera apkaimē ir vairākas pludmales, ko ir iecienījuši atpūtnieki.


Galvaspilsēta: Erevāna
Valsts platība: 29 800 km²
Iedzīvotāju skaits: 2 991 360
Oficiālā valoda: armēņu
Naudas vienība: 1 drams (ARD) = 100 lumas
Augstākā virsotne: Aragacs (4090 m vjl)
Garākā upe: Arasa (970 km)
Lielākais ezers: Sevans (1916 km²)
Robežvalstis: Turcija rietumos, ziemeļos – Gruzija, Azerbaidžāna – austrumos un Irāna – dienvidos.
Etniskais sastāvs: Armēnija ir otra apdzīvotākā bijušās PSRS valsts. Etniskie armēņi veido 97.9%, jazīdi 1.3% un krievi – 0.5%. Citas minoritātes ir asīrieši, ukraiņi, grieķi, kurdi un citi. Eksistē arī senas Kaukāza tautas, kuras gan krievu laikos tika pamatīgi pārkrievotas.
Klimats: Armēnijā valda kontinentālais kalnu klimats, kas nozīmē, ka ziemas šeit ir aukstas, bet vasaras – karstas.


Vēsture

Armēnija atrodas kalnos, apgabalā, kas minēts bībeliskajos Ararat kalnos. Līdz ar to cilvēki šeit dzīvo jau tūkstošiem gadu. Bronzas laikmetā šeit plauka vairākas ciltis, kas visas ņēma dalību armēņu tautas etnoģenēzē. Erevānu 782. gadā pirms Kristus nodibināja valdnieks Argishti I. 301. gadā Armēnija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas kristietību pasludināja par oficiālo valsts reliģiju. Kad 428. gadā sabruka Armēņu impērija, daļa no tās nonāca Sassanid impērijā, taču pēc sacelšanās tā ieguva autonomiju.

Viduslaikos Armēnija ietilpa Bizantijas impērijas sastāvā, taču 13. gadsimtā to pakļāva mongoļi. Vēlāk valsts nonāca osmaņu verdzībā, kas nežēlīgi apspieda armēņus. Osmaņu impērijai sabrūkot, notika Jaunā Turku revolūcija (1908), kuras laikā turki pieteica savas pretenzijas uz šo zemi. 1915. gadā notika traģiskais Armēņu genocīds, kura laikā turki noslepkavoja 1,5 miljonus armēņu. 1918. gada 28. maijā Armēnija pasludināja neatkarību. Pēc II Pasaules kara valsts nonāca PSRS sastāvā. 80. gados valstī aizvien uzstājīgāk sāka strāvot neatkarības idejas, kas iebilda pret PSRS varu un arī tās veikto valsts piesārņošanu nepārdomātās rūpniecības politikas dēļ. 1991. gadā PSRS sabruka un Armēnija atguva neatkarību, taču turpinājās ilgstošais Kalnu Karabahas konflikts starp Karabahas armēņiem un azerbaidžāņiem. Vardarbība ir beigusies, taču Karabahas statuss joprojām nav precizēts.

Populārākie tūrisma objekti

Galvaspilsēta Erevāna, Erebuni cietoksnis, Tsitsernakaberdas memoriāls, Sanahinas un Haghpatas klosteri, Sevana ezers, Garni templis, Gegharda klosteris.

Pilsēta Tsaghkadzor

Tsaghkadzor ir brīnišķīga Armēnijas pilsēta, kas atrodas apmēram 60 km attālumā no galvaspilsētas Erevānas. Tsaghkadzor ir lieliski dabas apstākļi un dabas skati, jo to apskauj kalni un meži, tā ir lieliska vieta tūristiem. Tsaghkadzor mūsdienās ir vienīgais lielākais slēpošanas kūrorts Armēnijā. Un skats kāds paveras no kalna virsotnes ir vienreizējs.

Galvaspilsēta Erevāna

Erevāna ir Armēnijas galvaspilsēta, tā ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē. Erevānā var atrast visu, ko dažādie tūristi vēlas – lieliskas viesnīcas, izklaides vietas, garšīgus ēdienus un unikālu arhitektūru. Tāpat Erevāna piedāvā arī brīnišķīgas izglītības un kultūras iespējas, tai skaitā universitātes, valsts muzejus un neskaitāmas bibliotēkas.

Pilsēta ir ļoti slavena ar savu Operu, kas atrodas ziemeļu pusē iekšpilsētā. Tur parasti notiek dažāda veida koncerti un teātris. Tai pretī ir milzīgā Kaskāde, dārza terasu ansamblis, ar vairākiem simtiem pakāpienu līdz citiem ievērojamiem apskates objektiem. Garš kāpiens, bet skats, kas paveras uz pilsētu un Ararata kalnu ir tā vērts! Armēņu viesmīlība un augstsirdība ir viena no labākajām visā pasaulē.

Armēņu nacionālā virtuve

Armēņu virtuve ir viena no senākajām virtuvēm Āzijā un pati senākā Aizkaukāzā. Tās raksturīgākās īpašības veidojušās vismaz tūkstoš gadu pirms mūsu ēras.

Droši var apgalvot, ka katrs armēnis prot pagatavot šašliku vismaz 20 veidos. Tradicionālajam šašlikam parasti izmanto karbonādi ar kauliņu, klāt pasniedz ugunī apsvilinātus, nomizotus tomātus, baklažānus, piparus un ļoti daudz zaļumu, kā arī avota ūdeni.

Armēņu virtuvei, protams, nepieciešamas arī armēņu garšvielas, bet vissvarīgākais garšīga ēdiena pagatavošanas nosacījums ir – visam jābūt svaigam un vislabākās kvalitātes: gaļai, tomātiem, baklažāniem, saldajiem pipariem, pētersīļiem, dillēm, kinzai, bazilikam u.c.

Dolma – līdzīga maziem kāpostu tīteņiem, kas ietīti vīnogu lapās
Kihta – ļoti maiga, gaisīga frikadele no tvaikos pagatavotas maltās gaļas
Hašlama – teļa, jēra vai liellopa gaļas zupa ar dārzeņiem
Piti un Čanahi – jēra gaļas ēdieni podiņos