Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Azerbaidžāna ir viens no senākajiem civilizācijas pavardiem. Tā ir valsts ar bagātu un senu vēsturi. Tagad Azerbaidžāna ir suverena, demokrātiska, laicīga, unitāra republika. Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarība tika proklamēta 1991.gada 18.oktobrī, līdz ar ko tika pieņemt Konstitucionāls akts par valsts neatkarību. Nahičevānas Autonomā Republika ir Azerbaidžanas daļa. Neatkarīgas Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija tika pieņemta 1995.gada 12.novembrī. …

Azerbaidžāna ir viens no senākajiem civilizācijas pavardiem. Tā ir valsts ar bagātu un senu vēsturi. Tagad Azerbaidžāna ir suverena, demokrātiska, laicīga, unitāra republika. Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarība tika proklamēta 1991.gada 18.oktobrī, līdz ar ko tika pieņemt Konstitucionāls akts par valsts neatkarību. Nahičevānas Autonomā Republika ir Azerbaidžanas daļa. Neatkarīgas Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija tika pieņemta 1995.gada 12.novembrī.


Platība – 86 600 km²
Valsts valoda – azerbaidžāņu valoda
Iedzīvotāju skaits – 9 111 000
Valsts iekārta – prezidentāla republika
Galvaspilsēta – Baku
Reliģijas – 96% iedzīvotāju  ir musulmaņi (sunnīti – 85%, šiīti – 15%), 4% pareizticīgo.
Naudas vienība – Manats (AZN)


Ģeogrāfija

Azerbaidžāna ir lielākā un apdzīvotākā valsts Dienvidu Kaukāzā. 40% valsts teritorijas klāj 3 kalnu grēdas – Lielais Kaukāzs, Mazais Kaukāzs un Talysh kalni. Augstākais Azerbaidžānas punkts ir Bazarduzu kalns (4466 m). Jāpiebilst, ka Azerbaidžānā atrodas gandrīz puse visas pasaules dubļu vulkānu. Galvenie valsts ūdens avoti ir virszemes ūdeņi, taču tikai 24 no 8350 valsts upēm ir garākas par 100 kilometriem. Visas upes ietek Kaspijas jūrā. Lielākais Azerbaidžānas ezers ir Sarisu, savukārt, garākā upe – Kur (1515 km).

Vēsture

Kā liecina vēsturnieku dati, pirmie cilvēki Azerbaidžānas teritorijā dzīvojuši jau vēlajā Akmens laikmetā un pārstāvējuši tā saukto Qurucay kultūru, kas mājojusi alās. Apmēram 550. gadā pirms Kristus šo teritoriju iekaroja Ahamenīdu impērija. Pēc tās nāca grieķi un citas tautas, kas nodibināja Kaukāza Albāniju jeb pirmo Azerbaidžānas valsts aizmetni 323. gadā pirms mūsu ēras. Tālāko gadsimtu laikā valstij nemitīgi uzbruka dažādas varas un tautas. 1501. gadā valdnieks Ismail Hatai nodibināja centralizētu Azerbaidžānu valsti Safavilar.

1813. gadā Persija un Krievijas Impērija parakstīja slaveno Gulistan līgumu, kas kļuva par traģēdiju azerbaidžāņu tautai, jo Azerbaidžāna nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Vēl pēc 10 gadiem Azerbaidžāna tika sadalīta starp Krieviju un Irānu. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Azerbaidžāna kopā ar Armēniju un Gruziju kļuva par daļu no īsu mūžu piedzīvojušās Transkaukāza Demokrātiski Federatīvās Republikas, kurai sabrūkot, 1918. gada 28. maijā tika proklamēta Azerbaidžānas Republika, iedibinot pirmo demokrātisko parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Taču 1920. gada 27. aprīlī Padomju armija valsti okupēja. 1991. gada 18. oktobrī Azerbaidžāna atjaunoja savu neatkarību.

Klimats

Azrebaidžānas klimatu pamatā ietekmē aukstās arktiskās gaisa masas. Tā kā valsts reljefs nav viendabīgs, šīs masas ienāk pa dažādiem ceļiem. Tā kā Kaukāzs pasargā zemi no tiešas auksto gaisa masu iedarbības, kalnu pakājēs un līdzenumos raksturīgs subtropu klimats. Interesanti, ka Azerbaidžānā ir sastopamas 9 no pasaulē esošajām 11 klimatiskajām zonām. Maksimālā zemākā temperatūra šeit zem -30 grādiem pēc Celsija, savukārt vasarā mēdz būt pat 45 grādus silts.

Azerbaidžānas apskates objekti

Baku

Uguns pilsēta atrodas Abšeronu pussalas dienvidrietumos. Tās ievērojamākās un administratīvās ēkas ir izkārtotas amfiteātra veidā ap gleznainu Kaspijas jūras līci. Klimatu var raksturot kā sausu, subtropu. Pirmie ieceļotāji ieradās jau ap 2.gs.p.m.ē. un apmetās šeit uz dzīvi. Baku pilsēta pirmo reizi ir pieminēta Arābu manuskriptos 8.gs. Līdz pat 19.gs. Baku pilsētas teritorija tika ieskauta ar aizsargsienu (22 hektāri).

Icheri Sheker (iekšpilsēta) ir Baku pilsētas pirmssākumi, līdzīgi Vecrīgai Rīgā. Būtībā Icheri Sheker ir kā milzīgs brīvdabas muzejs zem klajas debess, un tā atspoguļo Baku pilsētas pirmssākumus un vēsturisko attīstību. Icheri Sheker šaurajās ieliņās tika uzņemta visiem pazīstamā filma “Briljantu roka”.

Senais albāņu ciemats

Veicot pētījumus un izrakumus Kaukāza kalnos netālu no Šeki, tika konstatēts, ka te atradušies seno albāņu ciemati. Ciematā tika restaurēta senā albāņu baznīca. Restaurācijai finansiālu atbalstu sniedzis pazīstamais Tūrs Heijerdāls, kurš uzskata, ka senie albāņi ir tiešie skandināvu vikingu priekšteči. Izrakumos atrastais liecina, ka albāņi bijuši ļoti gara auguma. Virs 200 cm, gan sievietes, gan vīrieši. Visi zilacaini un gaišiem matiem. Pats ciematiņš atrodas augstu kalnos un ir saglabājis senatnes elpu.

Albāņu baznīca

Paši albāņi tiek uzskatīti par Skandināvu vikingu priekštečiem. Izpētot apbedījumus noskaidrojies, ka tie bijuši ļoti gara auguma cilvēki apmēram 2.20 m – 2.30 m, gaišmataini ar spilgti zilām acīm. Arī šobrīd Kiš ciematiņā dzīvo cilvēki gan tumsnēji, bet zilacaini. Albāņu baznīcas atjaunošanā un sakopšanā piedalījies arī Tūrs Heijerdāls. Nokļūšana uz ciematu ir pa gleznainiem Kaukāza kalniem. Pats ciemats izveidots no akmeņiem būvētām mājām.

Paklāju muzejs

Šis muzejs trodas Baku. Paklāju rakstos sievietes atainoja visu savu dzīvi – priekus, bēdas, laulības u.t.t. līdz pat nāvei. Agrāk, līgavu vērtība tika vērtēta paklājos. Katrā reģionā raksturīgas savas paklājos ieaustās krāsas un zīmējumi.

Dubļu vulkāni

Dubļu vulkāni atrodas 70 km no Baku. No šiem vulkāniem izvirst dubļi, kuri ir ļoti ārstnieciski – viens no interesantākajiem apskates objektiem.

Tradicionālie ēdieni

Azerbaidžānā  par galveno nacionālo ēdienu uzskata plovu, ko sauc par aš un pasniedz katrā kāzu un bēru mielastā, kā arī ciemos atnākušiem radiem un draugiem. Aš var pagatavot septiņos veidos – ar vistas gaļu, ar jēra gaļu, ar zivi, ar žāvētiem augļiem, ar augļiem un gaļu, ar riekstiem un gaļu. Dažreiz plovs top arī ikdienas pusdienām.

Tā  kā vasarā pie Kaspijas jūras ir vairāk nekā 40 grādu liels karstums, tad tikpat kā nav iespējams saglabāt pienu svaigu, tāpēc Azerbaidžānā uzturā daudz lieto rūgušpienu. No tā gatavo atsvaidzinošu un barojošu dzērienu – dovgu.

Azerbaidžānā, kā jau musulmaņu valstī, uzturā nelieto cūkgaļu. Karstā klimata dēļ cūkgaļa ātri vien sabojājas. Vispopulārākā ir jēra gaļa un no tās gatavotie ēdieni. Ļoti bieži galdā tiek celta dolma – ēdiens ar maltas jēra gaļas pildījumu. Gaļu pilda baklažānos, tomātos, zaļajos piparos, un šo «kompāniju» dēvē par trīs māsām. Citkārt vasarā top dolma ar vīnogu lapām, tās gaļai piešķir īpatnēju, atsvaidzinoši skābenu garšu. Ziemā dolmai izmanto kāpostu lapas. Dolmu pasniedz kopā ar rūgušpienu, kurš ieliets nelielā trauciņā un izmantojams kā ēdiena mērce.

Ja pusdienām nav sagatavota kāda no dolmām vai izcepti auna gaļas kebabi, tad noteikti būs sarūpēts kāds cits gaļas ēdiens. Piemēram, vistas zupa, vistas un kartupeļu mērce vai vistas cepetis ar valriekstiem un rozīnēm. Vistas gaļa Azerbaidžānā ir ļoti iecienīta, to gatavo gan kopā ar kartupeļiem, gan rīsiem, gan žāvētiem augļiem, bet garšvielām izmanto dilles, safrānu, sīpolus, koriandru, piparus. Ļoti populāras Azerbaidžānā ir zupas, to ir vismaz 30 dažādi veidi.