Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Gruzija ir unikāla valsts, ar interesantu kultūru, reliģiju, dabu un senu vēsturi. Šajā nelielajā teritorijā (tikai nedaudz lielāka par Latviju) ir pārsteidzošs kontrastējošu vietu sajaukums, kādas cilvēks vien var iedomāties: sniegiem klātas kalnu virsotnes un subtropu pludmales, tuksneši un meži, modernas pilsētas un seni ciemi. Tā ir valsts, uz kuru ir jābrauc tagad vai tuvākā …

Gruzija ir unikāla valsts, ar interesantu kultūru, reliģiju, dabu un senu vēsturi. Šajā nelielajā teritorijā (tikai nedaudz lielāka par Latviju) ir pārsteidzošs kontrastējošu vietu sajaukums, kādas cilvēks vien var iedomāties: sniegiem klātas kalnu virsotnes un subtropu pludmales, tuksneši un meži, modernas pilsētas un seni ciemi.

Tā ir valsts, uz kuru ir jābrauc tagad vai tuvākā pārskatāmā nākotnē, kamēr dabas skaistums, tā unikalitāte ir pirmatnēja un tūrisma industrija nav attīstījusies. Uz Gruziju jābrauc tiem, kas ilgojas pēc iespējas pašiem atklāt šo Aizkaukāza valsti, izmantojot visai analogus līdzekļus – drukātas kartes, grāmatas un to mazumiņu, ko var atrast Gruzijas interneta lapās. Un, protams, stāstus un iespaidus  no tiem, kas jau tur pabijuši. Saliekot to visu kopā, var tapt priekšstats ikvienam, ko šajā zemē ir vēlēšanās redzēt un piedzīvot.


Platība:  69 700 km²

Valsts valoda:  gruzīnu valoda

Iedzīvotāju skaits: 4 630 8412

Valsts iekārta:  Demokrātiska republika

Galvaspilsēta: Tbilisi

Naudas vienība: Lari (ლ) (GEL)


Gruzijas ģeogrāfiskais stāvoklis

Gruzija ir kalnaina valsts, tā ir bagāta ar pazemes ūdeņiem – gan minerālūdeņi, gan termālie ūdeņi (Borjomi, Utsera, Dzau, Nabeglavi, Sairme, Zvare, Nunisi u.c.). Ģeogrāfiskā ziemeļu robeža ir Lielie Kaukāza kalni. Dienvidu robeža sakrīt ar Mazajiem Kaukāza kalniem, tai skaitā Meskheti – Trialeti vulkānu plato. Starp Lielo un Mazo Kaukāzu plešas līdzenumi. Rietumu daļu apskalo Melnā jūra.

Ledāji ir tikai augstajos Kaukāza kalnos un aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju. Pastāvīga sniega līnija atrodas 2800 – 3600 metru augstumā.

Slēgtas augstkalnu ielejas, plaši upju baseini, dabīgi veselības spa ar slaveniem minerālūdeņiem, alas un ūdenskritumi apvieno šajā zemē dažādas ainavas un pārsteidzošu skaistumu.

Gruzijas vēsture

Gruzīni ir viena no senākajām tautām pasaulē. Tās vēstures pirmsākumi meklējami apmēram 3500 gadus senā pagātnē, bet kristietībai Gruzijas teritorijā ir ap 1700 gadu gara vēsture. Tā aizsākās ar seno gruzīnu valstu Kolhisa un Ibērija uzplaukumu ap 1000 gadu p.m.ē., kuras veidoja gruzīnu civilizāciju un vislielāko uzplaukumu sasniedzot renesanses un zelta laikmetā 12.-13.gs. Gruzijas vēsturē bija arī virkne lielo impēriju (Romas, Persijas, Osmaņu un Krievijas) iebrukumu un centieni valsti pakļaut.

Gruzijas klimats

Tas ir ļoti daudzveidīgs – no siltā un mitrā subtropu jūras piekrastē līdz vēsākam un mitram Alpu klimatam Augstajā Kaukāzā, lai atkal kļūtu sauss stepēs uz austrumiem. Tajā pašā laikā Lielā Kaukāza kalnu grēda maina vietējo klimatu un kalpo kā barjera pret auksto gaisu, kas ieplūst no ziemeļiem.

Temperatūra kalnos vidēji +5,7°C. Augstu kalnos ziema ilgst astoņus mēnešus, ar vidējo temperatūru -15°C. Tas ir vēl aukstāks atklātajā Javakheti plato. Adžārijas jūras piekrastē vidējā temperatūra svārstās no +5,8°C janvārī līdz +23,8°C. Austrumu Gruzijā temperatūra svārstās no +0,5°C janvārī līdz +23°C augustā. Kahetija (Austrumgruzija) ir ievērojami karstāka – vasarā temperatūra svārstās no +30-40°C, ziemā +5°C.

Labākais laiks ceļotājiem būtu no pavasara beigām līdz agram rudenim, ekskursijām ziemā Kaukāza kalnu slēpošanas kūrorti –  Gudauri un Bakuriani.

Gruzijas apskates objekti

Tbilisi

Šo Gruzijas galvaspilsētu visapkārt ieskauj kalni, tādēļ klimats šeit ir silts un saulains. Karstās vasarās pilsētniekus mēdzot mocīt pat 40 grādu svelme.

Tbilisi vecpilsēta ir ārkārtīgi tīra un mierīga. Saule, karstums, akmeņi, cipreses un nesteidzīgi ļaudis melnās drēbēs pastaigājas pa Rīgas vecpilsētai līdzīgo bruģi.

Tbilisi Svētās Trīsvienības baznīca- grandioza, 101 metru augsta celtne, kas pārsteidz ar savu varenību. Gruzijas lielākais svētnams tika būvēts kopš 1995. gada un simbolizē nesatricināmo, gadsimtiem un jaunām tradīcijām nepakļauto gruzīnu ticību.

Narikala cietoksnis Tbilisi būvēts 4.gadsimtā un atgādina attēlus no grāmatām par bruņiniekiem un daiļām princesēm – šeit ir saglabājušies senie nocietinājumi un torņi, kuros iespējams arī uzkāpt. No cietokšņa augstumiem var redzēt līdzās stāvošo Mātes Gruzijas statuju un arī apskatīt Tbilisi botānisko dārzu, no kura līdz cietoksnim paspējuši atceļot milzīgi kaktusi.

Gori

Pilsētā par visievērojamāko apskates objektu tiek atzīts Josifsa Džugašvili (Staļina) piemineklis. Viens no nežēlīgākajiem cilvēkiem pasaules vēsturē, ne mazums no viņa rokas ir cietušas arī Gruzijas tautas un visneparastākā attieksme pret viņu un viņa pārstāvēto režīmu novērojama Gruzijā.

Boržomi

Šī pilsēta izvietojusies kalnos abpus Mtkvaras upes krastiem. Pilsētas strauja attīstība aizsākās 19. gadsimta beigās, kad tika atklāta leģendārā Boržomi minerālūdens rūpnīca. Kopš Boržomi pilsētas uzplaukuma, šeit slejas pasakaini ar kokgriezumiem rotāti nami. Tie celti kā turīgo ģimeņu vasarnīcas.

Boržomi atrodas arī viena no bijušām Romanovu dinastijas vasarnīcām. Elegance Boržomi vēsturiskajā apbūvē jūtama gan stacijas ēkas vaibstos, gan vietējā parka plānojumā, kura dziļumā atrodas labiekārtota piekļuves vieta leģendārajam minerālūdenim.

Gruzijas tradicionālie ēdieni

Gruzijas kultūra, tradīcijas un viesmīlība nav iedomājama bez galda kultūras, bez dāsna nama tēva, bez smaržīgiem, garšvielām bagātiem khinkali, kebabiem, hačapuri vai šašlikiem. Pie tam gruzīnu virtuve ir izslavēta kā viena no labākajām virtuvēm pasaulē.

Viena no gruzīnu delikatesēm ir aitas siers Gudis Kveli, kura gatavošanas recepti aitu gani nodeva no paaudzes paaudzē. Šī siera nobriešana un nogatavošanās notiek īpaši apstrādātā aitādā – gudā, no kā radies arī siera nosaukums.

Gruzīnu virtuvei raksturīgi khinkali – ar rokām darināti mīklas sainīši, kas pildīti ar gaļu un zaļumiem. Tie ir līdzīgi lieliem pelmeņiem, taču khinkali virsotni veido maza, jēlas mīklas «austiņa», kas nav ēdama. Aiz tās khinkali ir jātur, bāžot to mutē. Khinkali «vēderā» ir daudz sulas, tādēļ tas jāēd ar rokām, no sākuma uzmanīgi iekožoties un izsūcot sulu.

Otrs gruzīnu virtuves ēdiens ir hačapuri – karsta baltmaize, kas bagātīgi pildīta ar sieru. Katrā Gruzijas reģionā hačapuri atšķiras, piemēram, Adžārijā tā ir izdobta baltmaizes klaipa laiviņa, kurā ieliets kausēts sviests, siers un sakapāta vārīta ola.

Gruzijas virtuvei raksturīga arī harčo zupa, kebabi – asas, garšvielām bagātas desiņas, lobio – pupu biezputra, kā arī maconi – gruzīnu nacionālais kefīrs, kas pēc konsistences un garšas atgādina kefīru, rūgušpienu un krējumu. Gruzīni to mēdz ēst gan kā jogurtu, gan lietot krējuma vietā, gan vienkārši dzert.Uz galda dāsni tiek likta shoti – laužamā maize, kas īpaši garda pie asiem ēdieniem.

Viens no lielākajiem Gruzijas gardumiem ir tomāts. Gruzijas tomātiem ir neatkārtojama garša, tie ir tik miltaini un smaržīgi kā nekur citur pasaulē. Mūsdienās Gruzijā dzer šķīstošo “Nescafe” vai turku kafiju mazās krūzītēs – uz karstām smiltīm gatavotu kafiju, kuru pasniedz tikai melnu.

Tūristiem Gruzijā jāzina vietējā paraža, ka šķīvi tukšu izēd tikai nabagi, bet saimnieks jūtas lepns, ja pēc maltītes uz ciemiņa šķīvja ir palicis kāds neapēsts kumoss. Tas nozīmē, ka viņš viesus pamielojis godam!