Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Pašā Eiropas sirdī atrodas Horvātija jeb tūkstoš salu valsts, kur jūra, kalni un līdzenumi ir izveidojuši dabas harmoniju. Valsts piekrasti ir izrobojusi Adrijas jūra, kurā ir gandrīz 2 000 salas un saliņas. Horvāti šīs salas sauc par plankumiem dalmācieša kažokā, iespējams tieši tāpēc vienu no Horvātijas reģioniem sauc par Dalmāciju. Kontinentālā Horvātija ir bagāta ar …

Pašā Eiropas sirdī atrodas Horvātija jeb tūkstoš salu valsts, kur jūra, kalni un līdzenumi ir izveidojuši dabas harmoniju.
Valsts piekrasti ir izrobojusi Adrijas jūra, kurā ir gandrīz 2 000 salas un saliņas. Horvāti šīs salas sauc par plankumiem dalmācieša kažokā, iespējams tieši tāpēc vienu no Horvātijas reģioniem sauc par Dalmāciju.

Kontinentālā Horvātija ir bagāta ar mežiem, zivju pilnām upēm, kalniem, dziļām aizām, skaistiem ezeriem, maziem ciematiņiem, romantiskām pilīm un muižām, un gleznainiem vīna dārziem kalnu nogāzēs.


Ģeogrāfija: Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hecogovinu, Serbiju un Melnkalni. Valsti apskalo Adrijas jūra. Horvātijas platība ir gandrīz 57 000 km2.

Galvaspilsēta: Zagreba

Lielākās pilsētas: Zagreba, Splita, Rijeka, Osijeka, Dubrovnika un Zadara.

Reģioni: Valsts ir sadalīta 20 apgabalos un vienā neatkarīgā galvaspilsētā.

Valsts iekārta: parlamentāra republika.

Neatkarības diena: 1991. gada 8. oktobris (no Dienvidslāvijas).

Klimats: Piekrastē ir sausas un karstas vasaras un mērenas ziemas, iekšzemē ir karstas vasaras un aukstas ziemas.

Laika starpība: attiecībā pret Latviju ir 1 h.

Iedzīvotāju skaits: Valstī dzīvo aptuveni 4.5 miljoni iedzīvotāju.

Etniskās grupas: 89.6% ir horvāti, 4.5% ir serbi, 5.9 % citi.

Valoda: 96.1% runā horvātu valodā, 1% serbu, 2.9% citās valodās.

Reliģija: 87.8 % Romas katoļi, 4.4% pareizticīgie, 0.4 % citi kristieši, 1.3 % musulmaņi, 0.9% citas ticības, 5.2% nepieder nevienai ticībai.


Horvātijas apskates objekti

Rijeka

Rijeka ir viena no lielākajām ostām un pilsēta ar interesantu vecpilsētas arhitektūru. Ar savu garu pilsēta ir ļoti līdzīga Venēcijai. Te tāpat, kā Venēcijā tiek rīkoti karnevāli, kas ilgst pat līdz 10 dienām. Apskates vērta ir viduslaiku pils – cietoksnis Trsat, no kura sienām paveras vienreizējs skats uz pilsētu un Kvarner līci. Netālu no pils atrodas Sv. Jaunavas Marijas klosteris un Sv. Georga franciskāņu klosteris.

Horvātijas daba un arhitektūra

Nacionālais ezeru parks Pļitvice – starp augstiem ar mežiem apaugušiem kalniem slēpjas 16 lielāki un mazāki kristāldzidri ezeri. Savstarpēji tie ir savienoti ar strautiņiem, kaskādēm un ūdenskritumiem. Ezeru skaistums apbur visus parka apmeklētājus.

Krka – pati lielākā Horvātijas sala Adrijas jūrā. Tā ir slavena ar savu dabas skaistumu, maigo klimatu un tūkstošiem gadu senu vēsturi – vecpilsēta, katedrāle un pilsētas sienu drupas.

Uz mazās Košljun salas var apmeklēt franciskāņu klosteri muzeju, bet vietējo iedzīvotāju ciemā nodegustēt vietējo vīndaru vīnus. Neatkārtojami skaists ir Krkas upes parks ar neskaitāmiem ūdenskritumiem.

Antīkā pilsēta Pula – Romiešu amfiteātris, kas saglabājies līdz mūsdienām, „Zelta vārti”, katedrāle.

Rovinja – gleznains zvejnieku ciemats: šauras ieliņas, mājas itāļu stilā, mūra drupas, kas reiz ieskāva pilsētu un ko vēlāk nocietināja ar sargtorņiem, 3 no bijušiem 7 vārtiem un Svētā Georga katedrāle baroka stilā.

Pilsēta Poreča slavena ar VI. gadsimta Svētā Efraziusa baziliku, kur atrodas brīnišķīgas bizantiešu mozaīkas un skulptūras.

Splita – Romas imperatora Diokletiāna pils, mauzolejs, templis, cietoksnis un populars kūrorts ar eksotiskām lagūnām un lieliskām viesnīcām.

Dubrovnika – pilsēta-cietoksnis, Adrijas pērle! No 7 gs. dibinātās pilsētas grandiozajiem mūriem paveras lielisks skats uz vecpilsētu, daudzajām saliņām un krāšņām lagūnām. Tas ir arī pazīstamākais kūrorts Horvātijas dienvidos.

Zagreba – valsts galvaspilsēta kur vērts apmeklēt Sv. Stefana katedrāli un Sv. Marka baznīcu, Štrasmaijera galeriju, Skulptūru parku, Mimaras muzeju, Maksimira parku un uzkāpt Lotršaka tornī.