Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Īrija ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Mūsdienu Īrijas valsts aizņem piecas sestdaļas no Īrijas salas. Salas ziemeļaustrumos atrodas Ziemeļīrija – Lielbritānijas daļa. Rietumos tā robežojas ar Atlantijas okeānu, bet austrumos – ar Īrijas jūru un Sentdžordža šaurumu.Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudējuši savu valodu – mūsdienās oficiālo valsts valodu – īru valodu – brīvi pārvalda tikai apmēram …

Īrija ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Mūsdienu Īrijas valsts aizņem piecas sestdaļas no Īrijas salas. Salas ziemeļaustrumos atrodas Ziemeļīrija – Lielbritānijas daļa. Rietumos tā robežojas ar Atlantijas okeānu, bet austrumos – ar Īrijas jūru un Sentdžordža šaurumu.Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudējuši savu valodu – mūsdienās oficiālo valsts valodu – īru valodu – brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju.Mūsdienās Īrija ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē.


Galvaspilsēta: Dublina

Valsts valodas: īru  valoda, angļu valoda

Valdība: Parlamentāra  republika

Platība: 70 273 km²

Iedzīvotāji: 4 470 700

Valūta:  Eiro


Īrijas klimats

Īrija atrodas merenā klimata joslā. Ziemas šeit ir diezgan maigas, toties vasaras ir vēsas. Gada siltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru 18 – 20 grādiem pēc Celsija. Turpretī gada aukstākais mēnesis ir janvāris, kad gaisa temperatūra nokrītās līdz 7 – 9 grādi pēc Celsija. Gada laikā nokrīt līdz pat 1200 mm nokrišņu, tomēr nokrišņu sadalījums teritorijā ir nevienmērīgs. Maksimālie nokrišņu daudzumi raksturīgāki salas rietumu daļā. Pateicoties jūras ietekmei nokrišņu daudzums var sasniegt pat 1600 mm. Tajā pašā laikā valsts austrumos un centrālajā daļā nokrišņu daudzums svārstās starp 800 – 1000 mm.

Īrijas vēsture

  • 1541.gadā Henrijs pasludināja Īriju par karalisti un sevi par Īrijas karali
  • 1801.gadā Īrija kļuva par Lielbritānijas Savienotās karalistes daļu
  • 1919.gadā Īrijas republikāņu armija veica aktīvas kara darbības pret angļu karaspēku un policiju.

Īrijas flora

Īrijas augu valsts ir diezgan nabadzīga. Būtība Īrijas flora ir līdzīga tai, kas ir sastopama lielākajā daļā Eiropas, tomēr šeit tā ir nabadzīgāka un nav tik dažāda. Šeit aug ap 1300 dažādu augu veidu, to vidū ir gan ziemeļu gan subtropu augu sugas. Tas ir saistīts ar Īrijas klimatu, kuru rada Golfa straumes. Šeit var ieraudzīt tādus kokus kā ozolus, ošus, bērzus, alkšņus un vītolus. XVII gadsimtā lielu daļu valsts teritorijas aizņēma meži, diemžēl šobrīd meži aizņem ne vairāk kā 10% no Īrijas teritorijas, vairāk meži ir saglabājušies salas centrālajā daļā un austrumu daļā. Šeit ir arī mākslīgie stādījumi – pamata tie ir skujkoku meži. Aptuveni 20% teritorijas aizņem kūdrāji. Pārējo valsts teritoriju aizņem lauki un pļavas.

Īrijas fauna

Īrijā mitinās tikai 2 sauszemes reptiļu sugas un trīs abinieku sugas, tāpat šeit mitinās 26 zīdītāju sugas. No 26 sauszemes zīdītāju sugām, kas apdzīvo Īrijas teritoriju daži, kā piemēram rudā lapsa, Eiropas ezis, sermulis, ūdrs, mazais cirslis un āpsis ir diezgan ierasti šajā teritorijā. Tajā pašā laikā tādi dzīvnieki kā zaķis, staltbriedis un pat parastākās vāveres šeit ir reti sastopami, biežāk kādos nacionālajos parkos.

Īrijā ir ap 400 putnu sugu. Daudzi no šiem putniem ir migrētāji. Piemēram daži no arktiskajiem putniem ziemo Īrijā. Tādi putni kā bezdelīga katru pavasari lido no Āfrikas, lai ligzdotu šeit. Tikai viens no Īrija sastopamajiem rāpuļiem ir uzskatāms par vietējo un tā ir ķirzaka.

Rietumu piekrastē regulāri tiek atzīmētas piecas jūras bruņurupuču sugas. Tie ir ādainie bruņurupuči, zaļie bruņurupuči, bissa, kareta un Atlantijas ridlijs, tomēr krastā tie iznāk ļoti reti. Īrijai ir raksturīga pilnīga čūsku neesamība. Eksistē leģenda, ka svētais Patriks izdzina visas čūskas no salas pēc tam, kad tās sekoja viņam 40 dienu gājienā uz kāda kalna virsotni. No abiniekiem Īrijā sastopami parastie tritoni, zāles vardes un smilšu vardes.

Īrijas apskates objekti

Dublina

Dublina ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā. Pilsētas nosaukums cēlis no īru valodas Dubh Linn –melnais dīķis. Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu. Dublina ir galvenā ostas pilsēta, kā arī galvenais valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras dzīves centrs.

Mohēru klintis

Mohēru klintis paceļas virs Atlantijas okeāna Īrijas piekrastes, Klēras grāfistē. Šo grandiozo dabas veidojumi ir noteikti nepieciešams redzēt katram, kurš dodas uz Īriju.

Klinšu nosaukums radies no veclaicīga cietokšņa, kas tur stāvēja un saucās «Moher ui Ruis», vai «Moher ui Ruidhin». Šobrīd cietokšņa vietā atrodas tornis, kas celts Napoleona karu laikā. Mohēru klinšu augstums svārstās no 120 metriem pie Hegs Hedas līdz 214 metriem astoņus kilometrus uz ziemeļiem no O’Braina torņa. Mohēru klintis daudzkārtēji ir tikušas filmētas daudzās zināmās mākslas filmās un videoklipos.

Tas ir populārākais Īrijas apskates objekts, klintis gada laikā apmeklē vairāk kā miljons tūristu.

Kilarnijas Nacionālais parks

Šis unikālais rezervāts atrodas Īrijas dienvidrietumos. Parks ir dibināts 1932.gadā. Parka teritorija ir ap 10 tūkstosi hektāru, šeit līdzās pastāv dažādas ainavas – kalni, līdzenumi, ezeri un dārzi. Parkā aug unikāls īvju mežs, tāpat šeit atrodas lielākais Īrijas ozolu dabas parks. Parka teritorijā aug viens no retāk sastopamajiem īrijas kokiem – zemeņu koks. Šeit ir arī sastopamas Kilarnijas papardes un svētā Patrika kāposti.

Memoriāls “Bads”

Memoriāls “Bads” ir Tā ir skulptūru grupa, kas uzstādīta par godu mirušajiem Lielā Īrijas bada laikā no 1845.gada līdz 1849.gadam, kas nodzēsa vairāk kā miljona valsts iedzīvotāju dzīvības. Memoriāls atrodas Liffi upes piekrastē, Dublinas centrālajā daļā. Memoriāls sastāv no sešam cilvēku figūram un vienas suņa figūras dabiskā lielumā. Visas figūras atrodas nelielā attālumā viena no otras. Memoriāls “Bads” tika atklāts 1997.gadā. Tā autors ir skulptors Rouens Gillespijs.

Bellinaho pils

Tas ir pa pusei nojaukts cietoksnis un neliela pils. Cietoksni veido apaļš tornis, kas veidots no akmeņiem ap 20 metru augstumā ar šauriem un maziem logiem. Pils tika celta aptuveni XIII gadsimtā un tika izmantota kā aizsardzības un patruļas cietoksnis. Torņa iekšā ir saglabājušās spirālveida kāpņu paliekas, kas agrāk veda cauri visiem Pils līmeņiem uz jumtu, tāpat ir saglabājusies neliela telpa, kura tika paredzēta karavīru dzīvošanai. Pilī ir arī dziļas pazemes telpas.

Heketas pils

Tā ir viena no Īrijas noslēpumainākajām pilīm. Heketas pili XIII gadsimtā cēla Heketu ģimene. Neskatoties uz to, ka pils tika pamesta jau vairākus gadsimtus atpakaļ  tā joprojām paliek par Īrijas populārāko vietu. Ar šo pili ir saistītas neskaitāmas leģendas. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka pils sienās joprojām mitinās mirušo saimnieku gari. Dažās no savām pasakām rakstnieks Viljams Batlers Jeitss piemin Heketas pili.

Atmiņu dārzs

Atmiņu dārzs ir viens no pazīstamākajiem un visvairāk apmeklētajiem dārziem Īrijas teritorijā. Savu nosaukumu dārzs ieguva pateicoties piemineklim, kas veltīts visiem bojāgājušajiem cīņās par Īrijas brīvību. Dārzs atrodas pašā Dublinas centrā blakus Granbi Rou ielai. Amiņu dārzs tika atvērts 1966.gadā un to atvēra bijušais lieldienu sacelšanās komandieris Imons de Valera, par godu šī notikuma 50 gadu jubilejai.

Muzejs – Kapsēta Glasnevinā

Muzejs – kapsēta Glasnevinā – Šis ir viens no neparastākajiem muzejiem pasaulē. Muzejs atrodas Īrijas lielākās un vecākās kapsētas teritorijā, kur visas valsts vēstures laikā ir apblabāti vairāk kā 1,5 miljoni cilveku. Muzeju veido stikla ēka, kurā atrodas 10 metrus liels panelis, kas aprīkots ar sensorajiem monitoriem, datu bāze satur informāciju par 200 tūkstošu cilvēku dzīvēm, kas apglabāti šajā kapsētā. Visi, kuriem ir tāda vēlme var pieskarties šiem monitoriem un uzzināt visu interesantāko par daudz slavenu rakstnieku, aktieru, politiķu un kara darboņu dzīvēm. Kā arī izsekot saiknei starp daudziem cilvēkiem un notikumiem.

Īrijas nacionalā virtuve

Ikdienas dzīvē cilvēki biežāk lieto gaļu, pienu, dažāda veida sierus un zivis. Īru brokastīs parasti ietilpst tostermaizes, olu kultenis, cīsiņi, bekons, baltais un melnais pudiņš, kā arī tomāti. No fāstfūda populāri ir čipsi. Pie tradicionālajiem ēdieniem var pieskaitīt īru ragu. Plaši izmantotais kartupelis kļuva par pamata ēdienu ap XVIII gadsimtu.