Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Latvija, oficiāli Latvijas Republika – valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Viena no trijām Baltijas valstīm.  Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir viena no zaļākajām zemēm pasaulē – kur beidzas sulīgas pļavas un labi kopti tīrumi, tur sākas skuju koku vai lapu koku meži. Baltijas jūrā, kura tik plašā joslā apskalo Latvijas teritorijas sauszemes daļu, ūdens …

Latvija, oficiāli Latvijas Republika – valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Viena no trijām Baltijas valstīm.  Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir viena no zaļākajām zemēm pasaulē – kur beidzas sulīgas pļavas un labi kopti tīrumi, tur sākas skuju koku vai lapu koku meži. Baltijas jūrā, kura tik plašā joslā apskalo Latvijas teritorijas sauszemes daļu, ūdens ir koši zils, bet smilts jūras krastā, kas veido brīnišķīgas pludmales,– sevišķi smalka un balta.

Latvija – tā ir sena vēsture un bagāta kultūra, lieliska arhitektūra un ceļotājus saistoši apskates objekti. Viens no Latvijas pievilcības faktoriem ir samērā neskartā daba. Daudzviet Eiropā un arī citur pasaulē nekas tāds nav atrodams – 500 kilometru garas smilšainas pludmales un mežiem klāta gandrīz puse valsts teritorijas.


Platība – 64 589 km²
Valsts valoda – latviešu valoda
Iedzīvotāju skaits – 1 997 500
Valsts iekārta – Parlamentāra republika
Galvaspilsēta – Rīga
Reliģijas – Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība).
Naudas vienība – Eiro (EUR)
Iestāšanās ES – 2004.gada 1.maijs


Latvijas Vēsture

  • 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita
  • 19.gadsimta 70.—80.gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām.
  • Kā viena no pirmajām 1901. gadā izveidojās Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP).
  • 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu un nodibināja autoritāru režīmu.
  • 1940. gada 6. augustā Latvijā tika inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR
  • 1990. gada 4. maijā Latvija atkal kļuva par demokrātisku valsti

Latvijas klimats

Latvija atrodas mērenajā joslā, un tās klimatu ietekmē jūras tuvums kā arī no Atlantijas okeāna nestās gaisa masas, kā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa.Vidējā gaisa temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī piekrastē svārstās ap −3 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7 °C, savukārt vidējā gaisa temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijā piekrastē ir ap +16 °C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5 °C.

Flora

Latvijā pārsvarā dominē velēnu podzolētās augsnes. Meži aizņem aptuveni 45% Latvijas teritorijas.  Izplatītākie koki Latvijas mežos: priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Latvijā ir arī daudz aizsargājamo augu sugas, kas ierakstītas Sarkanajā grāmatā.

Fauna

Gadu gaitā dzīvnieku sugu sastāvs Latvijā ir mainījies. To ietekmēja gan klimata pārmaiņas, gan šo pārmaiņu izraisītā veģetācijas maiņa, gan cilvēka parādīšanās šajā vidē. Bagātīga putnu un zivju valsts. Savvaļā ieraudzīt lāci ir maza iespēja, toties var laimēties sastapt stirnas, staltbriežus, aļņus, meža cūkas, lapsas,zaķus kādreiz – pat vilkus un lūšus. Atliek vien doties nesteidzīgā pastaigā pa mežu un būt uzmanīgiem vērotājiem.

Rīga

Pilsēta Latvijā, Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu,kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.

Saules akmens – Augstākā biroju augstceltne Rīgā.

Apskates vietas Latvijā

Rīgas centrā

Brīvības piemineklis – Latviešu tautas brīvības simbols – uzcelts par tautas saziedotajiem līdzekļiem un svinīgi atklāts 1935.gada 18.novembrī. Piemineklis celts pēc tēlnieka K.Zāles un arhitekta E.Štālberga projekta. 2000.gadā sākās pieminekļa atjaunošanas darbi.

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle – Katedrāle celta 1876.-1884.gadā pēc arhitekta R.Pflūga projekta. Tā ir neobizantiešu stilā celtā sakrālā ēka , kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem . Šī katedrāle bija pirmā, ko uzcēla Esplanādes laukumā.

Vērmanes dārzs – Parku svinīgi atklāja 1817.gada 8.jūnijā. Parku pilsētai dāvināja Anna Ģertrūde Vērmane. 1869.gadā parkā uzstādīja Saules pulksteni.

Vecrīgā

“Trīs brāļi” – Vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss. Nosaukums radies uz līdzības pamata ar Tallinas “Trīs māsām” noliktavu grupu vecpilsētā. 1.ēka ir būvēta 15.gs, kad Rīga nodibināja kontaktus ar Nīderlandes tirgotājiem un pilsētas arhitektūrā sāka parādīties Nīderlandes arhitektūrai raksturīgas renesanses iezīmes. Turpat blakus esošie kompleksa nami ir jaunāki. Ēkas tika restaurētas 1955. – 1957.gadā pēc arhitekta P.Saulīša projekta.

Rātslaukums – Izveidojās no tirgus laukuma un līdz pat 19.gs bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs. Laukumā tika uzvestas mistērijas, notika sacensības, gājieni, turnīri un dejas. Viena no nozīmīgākajām celtnēm Rātslaukumā ir Melngalvju nams , kas avotos pirmo reizi minēts 1334.gadā.

Pārējā Rīgā

Televīzijas tornis – atrodas Zaķusalā. Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā. Tā augstums ir 368,5 metri un tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī 3.augstākais Eiropā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē.

Triumfa arka – Triumfa arka jeb Aleksandra vārti atrodas Viesturdārzā. Tā ir Latvijā vienīgā triumfa arka. Tās autors ir J.D.Godfrīds. Arka tika veidota pēc Romas triumfa arku paraugiem. Tā tika būvēta par godu uzvarai pār Napaleona armiju 1812.gadā.

Pārējā Latvijā

Kalsnavas arborētums

Kalsnavas arborētums – Kalsnavas arborētums ir lielākā kokaugu kolekcija Austrumlatvijā, kur no agra pavasara līdz vēlam rudenim iespējams apskatīt ap 2500 dažādu koku sugu. Arborētuma izveide uzsākta 1975.gadā, lai veiktu zinātniskus pētījumus dendroloģijā un mežsaimniecībā.

Ainavu krauja

Ainavu krauja – Viena no augstākajām kraujām Latvijā. Atrodas Amatas upes labajā krastā,
Amatas novadā, Gaujas nacionālajā parkā. No kraujas paveras lieliski skati uz Amatas senleju. Ainavu krauja ir valsts aizsardzībā esošs ģeoloģisks piemineklis.

Rundāles pils muzejs

Rundāles pils muzejs – Rundāles pils ansamblis, viens no izcilākajiem baroka un rokoko arhitektūras pieminekļiem Latvijā, celts laikā no 1736. gada līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Pils celta pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils austrumu korpusā apmeklētājiem atvērtas reprezentācijas telpas – Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija. Centrālajā korpusā atrodas hercoga apartamenti, bet rietumu korpusā – visā pilnībā restaurēti hercogienes apartamenti

Aglonas Bazilika

Aglonas Bazilika – Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, un to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Šī ir ne tikai Latvijas galvenā svētvieta, bet arī viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē. Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”, kuru atsedz tikai reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas. 1993. gadā Aglonas svētvietu apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II.

Turaidas muzejrezervāts

Turaidas muzejrezervāts – Turaidas muzejrezervāts ir īpaši aizsargājams kultūras piemineklis. Muzejrezervāta 42 ha lielā teritorija ir bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kuri stāsta par notikumiem, sākot ar 11. gadsimtu. Vārds “Turaida” seno iedzīvotāju – lībiešu – valodā nozīmē “Dieva dārzs”. Turaidas muzejrezervātā esoša Turaidas baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, celta 1750. gadā.

Latvijas nacionālā virtuve

Laikam ejot latviešu virtuve ir mainījusies, aizgūstot ēdienus no citām kultūrām. Mūsdienās latvieši gan vāra boršču un taisa rosolu (slāvu tautu nacinālie ēdieni), gan Jāņos cep šašliku, un Ziemassvētkos piparkūkas (raksturīgas Vācijas kultūrai), bet tradicionālā latviešu virtuve kopumā bija bez izteiktām garšvielām, garšas uzlabošanai parasti tika lietoti sīpoli, ķiploki un ķimenes, saldināšanai – medus. Ikdienā, ēdienu pagatavošanai, galvenokārt izmantoja labību – auzas, prosu, grūbas, rudzus, kviešus un miežus. Tāpat ēdiena sagatavošanā izmantoja arī kaņepes, skābenes, zirņus, pupas, rāceņus, kāļus, kāpostus, bietes, ķirbjus, burkānus un kartupeļus

Slokārtnis – Tagad tiek saukts par speķa rausi. Gatavo no izmīcītas plāceņu mīklas, kurai pa vidu liek apceptu vai jēlu cūkas gaļu kumosiņos ar sīpoliem un pipariem. Cep krāsnī.

Kopķēzis jeb spudiņš – Pildītas cūku zarnas ar kartupeļu un pupu putru. Cep maizes krāsnī.

Sklandrausis – tradicionāls latviešu ēdiens, īpaši Kurzemē. Tas ir salds pīrāgs, gatavots no rudzu miltiem un pildīts kārtās ar kartupeļu un burkānu pildījumu, apbērts ar ķimenēm. To parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

Saldskābā zupa – Šo zupu atdzesētu pasniedza kāzās. Gatavoja no ūdens, cukura (vai sīrupa, ievārījuma), sviesta, ogām, riekstiem un saldā krējuma (ja bijis). Gatavošans procesā skābumam pielējuši klāt pāris karotes etiķa un vārošam virumam jaukuši klāt bīdelētos miltus. Kad biezputra bija uzvārījusies, tad to saklapēja.