Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Lietuva – oficiāli Lietuvas Republika , valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa. No trim Baltijas valstīm Lietuva atrodas vistālāk uz dienvidiem, tā ir arī vislielākā un visblīvāk apdzīvotā. Lietuvas ainavā dominē līdzenumi. Platība – 65 303 km² Valsts valoda – …

Lietuva – oficiāli Lietuvas Republika , valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa. No trim Baltijas valstīm Lietuva atrodas vistālāk uz dienvidiem, tā ir arī vislielākā un visblīvāk apdzīvotā. Lietuvas ainavā dominē līdzenumi.


Platība – 65 303 km²
Valsts valoda – lietuviešu valoda
Iedzīvotāju skaits – 3 221 216
Valsts iekārta – pusprezidentāla republika
Galvaspilsēta – Viļņa
Reliģijas – Romas katoļi  – 79%, Krievijas pareizticīgie – 4,1%, protestanti  – 1,9%, citi – 5,5%, savukārt nevienai konfesijai nepieder – 9,5%.
Naudas vienība – Lits (LTL)
Iestāšanās ES – 2004. gada 1. maijā


Vēsture

  • 19. gs. astoņdesmitajos gados Lietuvā aizsākās pirmā nacionālā atmoda.
  • 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas impēriju.
  • 1921. gadā Lietuva tika uzņemta Tautu Savienībā.
  • 1922. gada 1. augustā tika pieņemta rietumnieciski liberāla konstitūcija.
  • 2004. gada 29. martā Lietuva tika uzņemta arī NATO.

Klimats

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo. Lietuvā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs ir četri gadalaiki.

Pēdējo desmitgažu laikā Lietuvas klimats ir kļuvis siltāks – gada vidējā temperatūra visā valsts teritorijā ir 6,5-7,9 ° C. Siltākais mēnesis ir jūlijs (vidējā temperatūra – apmēram 19,7 ° C, un maksimālā – vairāk nekā 30 ° C), un aukstākais ir janvāris (ar vidējo temperatūru – aptuveni -2,9 ° C, bet var noslīdēt zemāk par -30 ° C).

Flora

Lietuvā lielākā daļa mežu ir skujkoku un egļu meži , bērzi, alkšņi, oši, apses un ozoli atrodami mazākā skaitā – meža zemes veido gandrīz vienu trešdaļu no valsts teritorijas.

Fauna

Lietuvā ir liels skaits bebru, kas būvē savus dambjus strautos,ezeros un upēs. Tāpat lielā skaitā ir Lietuvas nacionālais putns stārķis. Šeit ir lielākā stārķu populācija – ap 13 000 pāru. Šeit sastopami arī reti un apdraudēti dzīvnieki, piemēram Eiropas sumbri. 2010.gadā savvaļā bija palikuši vairs tikai 60 sumbri, bet par laimi to skaits ar katru gadu pieaug.

Viļņa

Pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos. Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsēta atrodas dienvidaustrumu Lietuvā, 32 km no Baltkrievijas robežas.Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata lietuvieši, poļi, ebreji un baltkrievi.Viļņa slavena ar savu gleznaino vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Apskates vietas

Čurļoņa māja –muzejs Viļņā tika atvērta 1995. gadā. Šeit slavenais mākslinieks un komponists bija dzīvojis no 1907. līdz 1908. gadam. Muzejs piedāvā mākslinieka memoriālo istabu, kā arī vietu, kur rīkot ar Čurļoņa vārdu saistītas izstādes, kamermūzikas koncertus, dažādus tematiskus vakarus un zinātniskas konferences.

Eiropas parks – parku 1991.gadā dibināja Lietuvas tēlnieks Gintars Kaross. Muzeja mērķis – ar mākslas valodu piešķirt jēgu Eiropas centram. Zem atklātām debesīm 55 ha platībā tiek eksponētas vairāk kā 100 skulptūras, kuras radīja mākslinieki no 33 pasaules valstīm.
Eiropas parkā arī iespējams ieraudzīt pasaulē lielāko mākslas darbu no televizoriem , kas ir fiksēts Ginnesa rekordu aģentūrā. Tā radīšanai tika izmantoti vairāk kā 3000 televizori. Skulptūra no putna lidojuma atgādina koku. Tās svars ir ap 150 t un skulptūra aizņem pat 3 ha platību.
Krustu kalns – Šīs vietas vēsture ir ļoti tāla, kad ļoti senos laikos te ir bijusi zemgaļu koka pils, kuru nodedzinājuši krustneši. Nav precīzi noskaidrots, kad te parādījās pirmais krusts, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar Lietuvā izplatīto tradīciju tos uzlikt ceļa malās un skaistajās vietās. Krusti šai vietā pirmoreiz arhīvu avotos pieminēti 1850.gadā.
Katedrāles laukums –Laukuma rietumu pusē atrodas Viļņas katedrāles zvanu tornis. Laukuma austrumu malā uzstādīts piemineklis lielkņazam Ģediminam, kuru svinīgi atklāja 1996. gadā. Tas demonstrē pilsētas pilsētas dibinātāja pārliecību, ka diplomātija ir svarīgāka par fizisko spēku un karu. Laukuma centrā atrodas plāksne ar uzrakstu Stebuklas (brīnums).Uzskata, ka šajā vietā sākusies akcija ”Baltijas ceļš”- cilvēku ķēde, kas savienoja Viļņu, Rīgu un Tallinu 1989. gadā. Ir ticējums: ja, stāvot uz plāksnes, trīs reizes apgriežas ap savu asi, piepildīsies kāda vēlēšanās.

Nacionālā virtuve

Lietuviešu virtuve vēsturisko apstākļu dēļ ir ietekmējusies no poļu, krievu, vācu, pat tatāru un armēņu virtuves. Krodziņos, kuri piedāvā lietuviešu nacionālo virtuvi, var nobaudīt tādus ēdienus kā seno lietuviešu boršču, zoss gaļas zupu, meža dzīvnieku gaļas uzkodas, vai, piemēram, mežacūkas cepeti, kuru divdesmit četras stundas marinē ūdens un kvasa uzlējumā ar medus un sīpolu piedevu, pēc tam iespeķo un cep cepeškrāsnī.
No poļu laikiem Lietuvā iecienīti ir rolmopši – tīteņi, ko parasti gatavo no cūkas vai liellopa gaļas un pilda ar vārītām olām, sīpoliem, dārzeņiem un maizi.

Alus zupa ar grauzdētu rupjmaizi ir ēsta dažādos laikos un tiek pieprasīta joprojām, taču tas ir ēdiens, pie kura garšas cilvēkam, kurš nav dzimis lietuvietis, ir jāpierod.

Citām tautām vispazīstamākie lietuviešu ēdieni ir cepelīni –  kaut kas līdzīgs kartupeļu klimpām, taču tajā pašā laikā arī atšķirīgs – ar gaļas vai aknu pildījumu, un kuģeļi, ko arī gatavo no rīvētiem kartupeļiem, kam pievieno olas, biezpienu un speķi un cep cepeškrāsnī.