Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Lihtenšteinas karaliste ir pundurvalsts (160 km2) Eiropas rietumu daļā,kas ir saistīta ar Šveici. Valsts nosaukums ir cēlies no tajā valdošās Lihtenšteinu dinastijas. Valsts galvaspilsēta ir Vaduca. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un tās teritorija pilnībā robežojas ar šīm valstīm. Lihtenšteina nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr tā ir Eiropas ekonomiskās zonas dalībniece, kā …

Lihtenšteinas karaliste ir pundurvalsts (160 km2) Eiropas rietumu daļā,kas ir saistīta ar Šveici. Valsts nosaukums ir cēlies no tajā valdošās Lihtenšteinu dinastijas. Valsts galvaspilsēta ir Vaduca. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un tās teritorija pilnībā robežojas ar šīm valstīm.

Lihtenšteina nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr tā ir Eiropas ekonomiskās zonas dalībniece, kā arī Šengenas līguma dalībniece. Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju


Valsts valoda – Vācu
Galvaspilsēta – Vaduca
Valdība – Konstitucionāla monarhija
Teritorija – 160,475 km2
Iedzīvotāji – 36 838 cilv.
Valūta – Šveices franks


Vaduca

Lihtenšteinas karalistes galvaspilsēta un vieta, kur atrodas nacionālais parlaments. Pilsēta atrodas Reinas upes augšējā daļā, šeit mitinās 5100 iedzīvotāju, vairums no kuriem ir katoļi. Vairāk nekā puse no Vaducas iedzīvotājiem nav dzimuši Lihtenšteinā.

Iebraucēji pārsvarā ir no Centrāleiropas valstīm, kā arī no Balkāniem un Turcijas.  Pilsētas katedrāle ir Romas katoļu baznīcas arhibīskapa rezidence. Lai arī Vaduca ir karalistes galvaspilsēta, tā tomēr nav lielākā pilsēta valstī un tā piekāpjas kaimiņos esošajai Šānai, kura mitinās par 700 iedzīvotājiem vairāk.

Lihtenšteinas klimats

Valstī  pārsvarā valda mēreni kontinentālais klimats. Reinas ielejā klimats ir maigāks kā kalnos. Vasaras mēnešos gaisa temperatūra šeit sasniedz 26°C – 27°C , bet naktīs nolaižas līdz 13°C – 15°C. Ziemā dienas gaisa temperatūra svārstās no 2°C – 4°C, bet naktīs no – 4°C līdz – 2°C. Lihtenšteinas kalnu slēpošanas kūrortos ziemas mēnešos ir apmēram 2 grādu sals, bet naktī gaisa temperatūra var nokristies līdz pat – 10°C.

Reinas ielejā vidējais nokrišņu daudzums gada laikā sasniedz 800 mm, bet kalnu teritorijās pat līdz 1200 mm. Lielākā daļa nokrišņu ir rudenī un ziemā. Šajā laikā valsts teritorijā novērojams siltais,sausais kalnu vējš. Visbiežāk tas uzlabo laikapstākļus.

Lihtenšteinas vēsture

  • 1818.gadā Johans I iesniedza konstitūciju, bet tai bija ierobežots raksturs.
  • 1848.gadā Lihtenšteinas vēsturiķis Pēteris Kaizers tika izvēlēts par Lihtenšteinas pārstāvi Frankfurtes nacionālajā sapulcē.
  • 1862.gadā tika pieņemta Jaunā konstitūcija, kas paredzēja tautas pārstāvniecību parlamentā.
  • 1868.gadā, pēc Vācijas konfederācijas sabrukšanas, Lihtenšteina izformēja savu armiju un pasludināja par savu pastāvīgu neitralitāti.
  • 1919.gadā Lihtenšteina un Šveica parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Šveice pārstāvēja Lihtenšteinas intereses diplomātiskā un konsulārā līmenī tajās valstīs, kur tā netika pārstāvēta.

Lihtenšteinas flora

Valsts teritorijas zemienēs plešas lauksaimniecības zemes, bet valsts ziemeļos ir saglabājušās mitrāju ainavas, valsts neapstrādātās teritorijas aizņem viršu un pļavu veģetācija. Kalnu nogāzēs, augstumā starp 800 un 1800 m virs jūras līmeņa ir izplatīti ozolu, dižskābaržu, kļavu, liepu, ozolu, ošu un gobu meži, nedaudz augstāk sākas egļu meži. Meža joslu nomaina dažādu nezāļu zemo Alpu un Alpu pļavas.

Lihtenšteinas fauna

Kalnu mežos ir sastopamas ģemzes, stirnas, staltbrieži, kalnu kazas, jenoti, zebiekstes, akmens caunas, līdzenumos var ieraudzīt zaķus, lapsas, bet pie ūdenstilpnēm – ūdrus. No putniem Lihtenšteinas teritorijā mitinās mežirbes, laukirbes, paipalas, dzērves, slokas, mērkaziņas, gārņi, dumpji, meža zosis, rubeņus, sīļus, lauku baložus, mežastrazdus un ērgļus. Ūdenstilpņu rezervuāros audzē foreles, alatas, sapalus un karpas.

Apskates objekti

Vaducas pils – tā celta vēl viduslaiku sākumā, bet laikā starp XVI un XVII gadsimtiem pils tika restaurēta un tika pabeigta tās celtniecība. Vaducas pils saimnieki tās sākotnējā periodā bija Verdenbergu – Sargansu ģimene. Galvenā celtne pils teritorijā ir tajā esošā Sv.Annas kapela, kurā ļoti labā stāvoklī ir saglabājies gotiskā stila altāris. Tomēr novērtēt šo altāra un pārējās pils teritorijas skaistumu nevar gluži katru dienu. Lieta tāda, ka kopš 1938.gada Vaducas pils ir oficiāla Lihtenšteinas kņazu rezidence. Tāpēc pils apmeklētājiem ir atvērta tikai 15.augustā Lihtenšteinas Nacionālajā valsts dienā, kad kņazu ģimene aicina visus gribētājus apmeklēt festivālu.

“Trīs māsu” kalns – Šis kalns kalpo kā dabiskā robeža starp Lihtenšteinu un Austriju un šis kalns ir iekļauts Alpu kalnu sistēmā. Savu nosaukumu kalns ir ieguvis pateicoties trim virsotnēm, kuru augstums sasniedz 2053 m virs jūras līmeņa. Pirmo reizi “Trīs māsu” kalnā 1870.gadā uzkāpa skots Džons Duglass.
“Trīs māsu” kalna pakājē atrodas Lihtenšteinas galvaspilsēta Vaduca. Savukārt kalna nogāzē atrodas viens no galvenajiem Lihtenšteinas tūristu apskates objektiem – pils ar kapelu, kas celta 9. gadsimtā, gotiskajā stilā. No Retikona kalna virsotnes var redzēt knapi pamanāmas viduslaiku pils – cietokšņa kontūras, kur kādreiz atradās kņazu rezidence. Priekš tūristiem ir izstrādāti vairāki maršruti, pa kuriem ejot var nonākt pie pils, kas atrodas kalnā.

Heinca Maka krāsu piramīdas – tās ir divas neticami skaistas stikla skulptūras, kas uzstādītas Vaducas pilsētas centrā blakus katedrālei. Prizmas izskatās ārkārtīgi modīgi un moderni, neizbēgami pievēršot sev tūristu skatus. Pati instalācija sastāv no divām milzīgām prizmām, kuru augstums sastāda apmēram desmit metrus, bet to sienas ir veidotas no krāsainajiem stikliem. Tāpēc atkarībā no vērotāja pozīcijas un ielas apgaismojuma šīs prizmas izskatās pilnīgi dažādi – dažkārt tās kļūst caurredzamas, bet citreiz to virsma ir kā spogulis, kas attēlo apkārt esošās mājas un rotā tās visās varavīksnes krāsās.

Skulptūru kompozīcija “Trīs zirgi” – Tā ir vēlviena ārkārtīgi skaista un neparasta skulptūru kompozīcija, kas atrodas Lihtenšteinas galvaspilsētā Vaducā, precīzāk laukumā pretī pilsētas rātsnamam. Skulptūra ir diezgan populārs pilsētas tūristu apskates objekts  pateicoties tās nestandarta izskatam, kas gadu gaitā ir piesaistījis daudzu garāmgājēju skatienus. “Trīs zirgus” radīja populārākais Šveiciešu modernais skulptors Nāgs Arnoldī.
Skulptūru grupa sastāv no trim atsevišķām bronzas statujām , kas attēlo zirgus, kas ir sastinguši dažādās pozīcijās. Radot šo kompozīciju Arnoldī iedvesmojās no ekscentriskajām Pablo Pikaso gleznām, kas ir ļoti labi pamanāms – bronzas zirgu ķermeņi ir manāmi izkropļoti , kā arī pamīšus raupjās un nopulētās virsmas rada ļoti neparastu efektu.

Lihtenšteinas virtuve

Lihtenšteinas virtuves īpatnības priecē ar krāšņiem un izmalcinātiem ēdieniem ar dažādiem pildījumiem un piedevām. Lihtenšteinas virtuve tiek uzskatīta par internacionālu. Tai līdzīgu jūs neatradīsiet nekur. Lihtenšteinas nacionālā virtuve pēc savas būtības ir diezgan sarežģīta. Tā ir līdzīga ar dažu kaimiņu valstu tradīcijām. Visvairāk šeit dominē Šveices virtuve. Valstī ir populāri ēdieni no siera, salsdskābajiem produktiem,  dārzeņu ēdieni un ēdieni no gaļas. Vietējā tauta bieži lieto arī pupas un augļus.
Šeit var manīt arī Vācijas virtuves iezīmes. Visbiežāk šīs iezīmes var manīt skābu kāpostu, šķiņķa, cepešu, desu, bekona un satriecošo dārzeņu zupu pagatavošanā. Iemīļots dzēriens vietējo iedzīvotāju vidū ir sausais vīns. Importētie svešzemju vīni šeit nav lielā cieņā, lielāka priekšroka tiek dota vietējiem vīniem, kam starp citu ir lieliska kvalitāte.

“Siera fondī” un “Fuagra” – Verdošā sausajā baltvīnā izkausēts siers
“Raklets” – Īpašā veidā pagatavots siers ar kartupeļiem un marinētiem gurķīšiem mundierī.
“Bernes – platters” – cepta gaļa ar pupiņām vai skābiem kāpostiem.