Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Ungārija ir valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Ieņem 89.vietu pasaulē pēc iedzīvotāju daudzuma un 108.vietu pēc teritorijas lieluma. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Valdība …

Ungārija ir valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Ieņem 89.vietu pasaulē pēc iedzīvotāju daudzuma un 108.vietu pēc teritorijas lieluma. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.


Valdība – Parlamentāra republika

Galvaspilsēta – Budapešta

Valsts valodas – Ungāru

Iedzīvotāji – 9979000

Platība – 93 030 km²

Valūta – Ungārijas forints

Iestāšanās ES – 2004. gada 1. maijs


Budapešta

Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs. Budapešta izveidojās 1873. gadā, apvienojoties Donavas labajā krastā esošajai Budai un Obudai (Vecbudai) un kreisā krasta Peštai.Vēsturiski Austroungārijas monarhijas otra svarīgākā pilsēta aiz Vīnes. Slavena ar savām kafejnīcām (tāpat kā Vīne), turku pirtīm un vecāko metro kontinentālajā Eiropā.

Klimats

Ungārijai ir kontinentāls klimats ar karstām vasaram un zemu kopējā mitruma līmeni, bet ar biežiem tropu lietiem un viegli vēsām, sniegainām ziemām. Gada vidēja temperatūra ir 9,7°C. Vidējā gaisa temperatūra vasarā ir no 23°C – 28°C un videjā gaisa temperatūra ziemā ir no -3°C līdz -7°C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ap 600 mm.

Ungārijas vēsture

  • 1791. gadā ungāru valoda, līdz ar vācu un latīņu, tika apstiprināta kā oficiāla valsts valoda.
  • 1849. gadā ar Krievijas impērijas palīdzību austriešiem izdevās uzvarēt ungārus.
  • 1867. gadā tika noslēgts kompromisa līgums, nodibinot dubultmonarhiju – Austroungāriju.
  • 1947. gadā Ungārija kļuva par PSRS satelītvalsti ar nosaukumu Ungārijas Tautas Republika.
  • 1956. gadā notika sacelšanās pret Ungārijas komunistisko režīmu
  • 1968. gadā Ungārijas komunistu režīms piedzīvoja liberalizāciju.
  • 1989. gadā Ungārijā notika miermīlīga pāreja uz demokrātiju
  • 1990. gada maijā notika pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas.

Flora

Ungārijas augsne ir diezgan pamainīta cilvēka darbības ietekmē. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem kultūraugsne – aramzemes, augļu dārzi, kā arī vīna dārzi. Meži šeit ir saglabājušies un aizņem ap 20% teritorijas (līdz 800 – 1000 m augstumam aug platlapju meži, augstāk sastopami egļu –priežu meži). Līdzenumos lielākoties ir melnzeme.

Fauna

Ungārijas kalnainās ainavas ir izslavētas ar savu bagātīgo dzīvnieku pasauli. Šajās vietās bieži var sastapt tādu dzīvniekus kā staltbriežus, meža cūkas, muflonus un stirnas, kas pilnīgi mierīgi reaģē uz mašīnu skaņam un cilvēka darbību to tuvumā. Garām var paskriet savvaļas zaķi, vai viltīgās lapsas. Valsts aizsardzībā atrodas bebri un ūdri, kas ir izzūdošas sugas šajā valstī. Ungārijas ūdeņi ir pilni ar tādām zivīm kā sams, līdaka un karpa. No putniem šeit bieži var sastapt bezdelīgas, fazānus, laukirbes, stārķus un dzērves, kurām daļa no lielā Balatona ezera kalpo kā savvaļas rezervāts.Viens no Ungārijas nacionālajiem parkiem Hortobágy ir ierakstīts UNESCO  pasaules mantojuma sarakstā. Meža cūka ir visplašāk izplatītā savvaļas dzīvnieku suga Ungārijas kalnos, tāpat meža cūkas var sastapt arī  pakalnu lauku teritorijās.

Apskates objekti

Ķēžu tilts Sečeni

Ķēžu ķilts Sečeni – Ķēžu tilts Sečeni– tas ir Budapeštas simbols, šis tilts bija arī pirmais akmens un pastāvīgais tilts, kas savieno divas pilsētas Buda un Peštu. Tilts tika uzcelts pateicoties ungāru politiķim, un mecenātam, grāfam Ištvanam Sečeni, kam par godu pēc piecdesmit gadiem tilts tika nosaukts. 1839.gadā angļu inženieris Viliams Klarks izveidoja topošā tilta projektu, bet tilta svinīgā atklāšana notika 1849.gadā, kas arī bija tāds ka grūdiens abu pilsētu savienošanai. Tajos laikos Ķēžu tilts tika pasaulē lielāko tiltu saraksta un kļuva par Ungārijas lepnumu.

Strūklaka “Karaļa Matiasa medības”

Strūklaka “Karaļa Matiasa medības” – tā ir sava veida klasika. Daudzo figūru bronzas kompozīcija rotā karaliskās pils dienvidu sienu. Šeit mēs varam redzēt pašu karali Matiasu, karali –mednieku, vienu no Ungārijas iecienītākajiem valdniekiem, kas valsts labā ir darījis ļoti daudz, karalis ir medību suņu kompānijā. Tāpat mēs redzam vecu mežsargu un jaunu meiteni. Visas šīs figūras ir radījušas skaistu, bet ārkārtīgi skumju leģendu. Kādu medību laikā karalis apstājies pie kādas būdiņas mežā. Ilona, mežsarga meita iemīlēja Matiasu ar visu savu sirdi, tomēr šī mīlestība tā arī palika neatbildēta. Protams vienmēr ir bijis tā- jo liriskāks ir izveidojies stāsts, jo izteiksmīgāki ir tam veltītie mākslas darbi. Arī šī strūklaka nav izņēmums. Tā ir ne tikai eleganta un ainaviski skaista, bet tajā ir jūtama arī dzīvība, skaistums un patiesas  traģēdijas skaņas.

Marcipāna muzejs

Marcipāna muzejs Sentendre pilsētā –Marcipāna muzejs tika atvērts 1994.gadā. To radīja ungāru pavārs Karoly Szabo. Marcipāna muzejs ir viens no oriģinālākajiem Ungārijas muzejiem. Jebkurā gada laikā šeit ir iespējams sastapt milzīgu daudzumu tūristu. Muzeja ēkas pirmajā stāvā atrodas neliela konditoreja, kur var nopirkt dažādus saldumus ar marcipānu. Muzejā ir daudz interesantu eksponātu, piemeram Ungārijas parlamenta ēka, Ungārijas karte, Mocarta portrets un daudzi citi interesanti eksponāti, makslas darbi, kas pagatavoti no marcipāna. Vietējā darbnīcā apmeklētājiem ir iespēja pavērot marcipāna gatavošanas procesu un vērot pavārus darbībā.

Skaistuļu ieleja

Skaistuļu ieleja – Skaistuļu ieleja atrodas vienā no vecākajām Ungārijas pilsētam Egerā, šī ieleja  ir patiešām populāra ar tajā esošo vīna pagrabu milzīgo daudzumu. Vēl šodien ielejas nosaukums vietējajiem iedzīvotājiem ir mīkla. Šeit ir iespējams sajust dažādo vietējo vīnu un vietējās Ungārijas virtuves patīkamos aromātus, turklāt šeit var paklausīties romu skanīgo mūziku.
Vietējie ļaudis stāsta, ka šīs vietas nosaukums ir radies no romiešu skaistuma dievietes Venēras, daudzi citi apgalvo, ka šajā apkārtnē dzīvoja pilsētas skaistākās sievietes. Eksistē arī cita versija, tiek uzskatīts, ka tieši uz šo vietu brauca vīrieši no Egeras, jo tieši šajā vietā esot mitinājušās izklaidīgākās meitenes apkārtnē.

Budas cietokšņa labirints

Budas cietokšņa labirints – Šis senais pazemes labirints ir ne tikai viens no lielākajiem Eiropā, bet arī lielākais visā pasaulē. Labirints atrodas pašā Budapeštas centra un tas tiek uzskatīts par vienu no pilsētas eksotiskākajiem apskates objektiem. Budas cietokšņa labirints ir pazemes alu un zāļu ķēde, kas atrodas vairāk kā 16 metru dziļumā. Dažās no šīm alām ir dzīvojuši senie ļaudis, bet pēc tam labirints ir ticis izmantots dažādos veidos. Šodien Budas cietokšņa labirintam nav nekādas stratēgiskas nozīmes un tas ir brīvi pieejams tūristiem, kas vēlētos to apmeklēt. Pie ieejas atrodas neliels muzejs, kurā var saņemt pazemes karti. Drūmajās labirinta zālēs valda vārdos neizsakāma veclaicīguma atmosfēra, kura vienmēr izsauc sajūsmu daudzajos apmeklētājos. Lai arī šobrīd apmaldīties šajos labirintos ir neiespējami, pazemes eju garums var sasniegt par pusotru kilometru un maldīties pa šo labirintu var pat ļoti ilgi.

Piemineklis Holokausta upuriem

Piemineklis Holokausta upuriem – Piemineklis Holokausta upuriem atrodas Lielās Budapeštas sinagogas pagalmā un tā ir raudošais vītols izgatavots no metāla. Uz memoriālā koka – pieminekļa lapiņam ir iegrebta daļa vārdu no to 600 tūkstošu ēbreju vārdiem, kas gāja bojā Holokausta laikā Ungārija. Metāla lapu skaņa vēja pūšanas laikā pastāvīgi atgādina cilvēcei par vienu no baismīgakajiem periodiem tās vēsturē.

Ungāru nacionālā virtuve

Ungāru virtuve atšķiras ar savu lielo ēdienu dažādību un fantāziju, kas tiek pielietota ēdienu pagatavošanai. Tāpat ungāru virtuve ir īpaša ar tās sātīgajiem ēdieniem un dažādajam garšvielām, kas tiek pielietotas ēdienu pagatavošanai. Šī virtuve ir zināma tālu aiz valsts robežām. Vietējos ēdienos dominē cūkgaļa un cūkas speķis. Ēdienam garšu piešķir daudzie  sīpolu un paprikas veidi.

Tradicionālie vietējie ēdieni ir visdažādākie karstie ēdieni. Piemēram karstais ēdiens no piena sivēna, kas pildīts ar sasmalcinātu cūkas šķiņķi bez taukiem. Šis ēdiens tiek saukts par “Jaunavas karsto ēdienu”.  Vēl no Austro-Ungārijas laikiem populāra ir Vīnes šnicele, kurai noteikti ir jābūt ļoti smalkai, viegli pārkaisītai ar rīvmaizi un saprotams ir jābūt pagatavotai no tela gaļas cūkas taukos. Eiropā ir plaši pazīstama ungāru kūpinātā desa salami, tāpat Debrecenas desiņas ar papriku.

Ungārija ir izslavēta ar savām tortēm ,” Dobos” un “Šmoloiskās klimpa” un pīrāgiem “Esterhazy” un “Rigaud Yanchi”, Ungāru štrūdeles variants tiek saukts par “retešu”. Pie katra no ēdieniem tiek pasniegts atbilstošs vīns kā aperatīvs: ungāru “vermuts”, plaši pazīstamais Ungārijas  aprikožu degvīns, lieliskais ungāru rūpnīcas Kebanja alus, viens no Ungārijas nacionālās virtuves simboliem ir rūgtais zālīšu balsams –liķieris “Unikums”, kas pat ieguvis populāru nosaukumu “Ungarikums”.