Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika, ir valsts Centrāleiropā. Reģionu, kas pazīstams ar nosaukumu Ģermānija, cilvēki apdzīvo jau vairākus gadu tūkstošus. Kopš 10.gs. vācu teritorijas veidoja centrālo daļu Svētās Romas impērijas, kas pastāvēja līdz pat 1806.gadam.

16.gs. Vācijas ziemeļu reģioni kļuva par protestantu reformācijas centru. Kā moderna valsts, Vācija pirmo reizi apvienojās franču-prūšu karā 1871.gadā. Pēc II Pasaules kara Vācija tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Vācijas Federatīvajā Republikā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā, kuras atdalīja stingri apsargāta robeža.

1990.gadā notika Vācijas apvienošanās. Šodien Vācija ir federāla un parlamentāra republika, kas aktīvi darbojas ES, NATO un citās starptautiskās organizācijās.


Pilns nosaukums: Vācijas Federatīvā Republika
Galvaspilsēta: Berlīne
Naudas vienība: Eiro (EUR)
Iedzīvotāju skaits: 82 600 000
Platība: 356 854 kvadrātkilometri
Administratīvais iedalījums: 16 federālās zemes


Ģeogrāfija

Vācija ir plaša un dažāda valsts. Tās reljefu veido gan Alpu kalni (augstākais punkts – Zugspitze (2962m), gan Ziemeļjūras un Baltijas jūras piejūras zemienes. Centrālajā Vācijā ir plaši mežu masīvi, savukārt visu teritoriju šķērso vairākas lielas upes (Reina, Donava, Elba).

Klimats

Vācijā dominē mērens klimats ar izteiktiem mitriem rietumu vējiem. Klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, kas ir Golfa straumes ziemeļu atzars. Ziemeļu un ziemeļrietumu daļā klimatam raksturīgas okeāna tuvuma ietekmes iezīmes, kā rezultātā ziemas tur ir maigas, bet vasaras – relatīvi vēsas (tiesa, +30 grādi pēc Celsija nav retums). Austrumos savukārt ziemas mēdz būt aukstas, vasaras – karstas, un tiek reģistrēti ilgi sausuma periodi. Centrālajos un dienvidu reģionos vasaras ir karstas, bet ziemas – vidēji aukstas. Vācija ir lielpilsētu zeme, jo liela daļa tās metropoļu ir starp lielākajām Eiropas pilsētām (Berlīne, Minhene, Diseldorfa, Ķelne).

Berlīne

Berlīne ir viena no Eiropas 20. gadsimta vēsturē dominējošām pilsētām. Tieši šeit radās aizmetņi abiem Pasaules kariem un Aukstā kara sabrukšanai. 15 gadus pēc slavenā mūra krišanas pilsēta ir kļuvusi slavenāka un iecienītāka kā jebkad agrāk. Piemēram, rajons, kas kādreiz bija pilnīgi tukšs padomju laikos pie Potsdammer laukuma, šodien ir moderns un attīstīts Sony centrs ar restorāniem un Berlīnes kino muzeju. Puse no tūristiem, kas apmeklē šo pilsētu, ir jaunāki par 35 gadiem un tas ir pašsaprotami, jo naktsdzīve šeit nebeidzas nekad. Turklāt jūlijā pilsētā notiek slavenais Love Parade, tehno mūzikas festivāls, kas piesaista miljoniem cilvēku. Bez tā visa rekomendējam arī Berlīnes muzejus, sākot ar Checkpoint Charlie un beidzot ar Veco Nacionālo galeriju.

Minhene

Vācijas kultūras galvaspilsētai Minhenei raksturīga ļoti kosmopolītiska populācija, jo iebraucēji veido ceturto daļu no pilsētas iedzīvotāju skaita. Pilsētā savas rūpnīcas izveidojuši tādi milzīgi uzņēmumi kā Siemens un BMW (pēdējais no tiem lepojas ar ļoti interesantu muzeju). Tomēr dziļi savā sirdī Minhene vienmēr būs tipiska Bavārijas pilsēta, ir sevišķi tad, kad tajā tiek rīkots slavenais alus festivāls Oktoberfest.
Minhenē ir viens no Eiropas lielākajiem pilsētas parkiem – Englisher Garten, kas ir pat lielāks par slaveno Ņujorkas Centrālparku. Tajā ietilpst alus dārzi, kā arī sportisku aktivitāšu kompleksi un pat nūdistu sauļošanās zona.

Štutgarde

Viena no izcilākajām pilsētām visā Eiropā. Liela daļa tās teritorijas ir veltīta parkiem, dārziem un pat mežiem, tāpēc Štutgartes iedzīvotāji pamatoti lepojas ar savu pilsētu kā ar videi draudzīgāko. Vienlaikus tā ir arī viens no galvenajiem valsts rūpniecības centriem, kur savas rūpnīcas ir tādiem autobūves uzņēmumiem kā Mercedes – Benz un Porsche. Ļoti interesants ir Mercedes – Benz muzejs, kurā aplūkojama pasaulē vecākā autobūves fabrika, kā arī pats pirmais motocikls pasaulē – 1885. gada Daimler Reitwagen.

Augstu novērtēti pasaules kultūras vidē ir Štutgartes balets, opera un simfoniskais orķestris. Arī vīna nozare šeit ir ļoti attīstīta un lepojas ar senām tradīcijām, kas jo sevišķi iet pie sirds amerikāņu kareivjiem, kas pilsētā sastopami kuplā skaitā kopš pilsētā atrodas ASV Armijas Eiropas nodaļas komandpunkts.

Fisene

Fisene ir mazpilsēta Bavārijas Alpu pakājē un tā ir lieliska vieta, no kurienes sākt apkārtējā reģiona apceļošanu, kā arī apskatīt vietējās pilis – Neuschwanstein, Hohenschwangau un Linderhof. Hohenschwangau pilī dzīvoja Bavārijas valdnieks Ludvigs II. Kad viņš kļuva par karali (un mazliet sajuka prātā), viņš uzbūvēja vēl greznāko Neuschwanstein pili, tomēr līdz galam to tā arī nepabeidza, jo nomira mīklainos apstākļos. Tieši šī pils izmantota kā prototips Disneja studijas multfilmā Ērkšķrozīte redzamajai.

Potsdama

Viena no Vācijas nozīmīgākajām baroka pilsētām ir Potsdama, kas senatnē bijusi garnizons un oficiālā Prūsijas (un vēlāk Vācijas) karaļu un karalisko ģimeņu rezidence. Tieši karalisko aprindu ietekmē pilsēta tika pārvērsta par Vācijas Versaļu – rūpīgi plānotu pilsētu ar daudziem parkiem, ezeriem un vēsturiskām ēkām.
Prūsijas ietekmīgākais karalis Frederiks Lielais uzbūvēja neparasto Sansusi (Schloss Sanssouci) pili kā klusu patvērumu pats priekš sevis. Jāpiebilst, ka karaļa pēdējā griba, kas arī tika izpildīta, bija viņa apglabāšana 725 akrus lielajā pils parkā. Tā otrajā pusē atrodas Neues palais – mazāka pils, kurā karaļu ārišķība atspoguļota vislielākajos apmēros.

Frankfurte

Frankfurte ir viens no Vācijas galvenajiem biznesa centriem un tajā ir visvairāk debesskrāpju, kas paceļas pār plato Mainas upi. Bez Vācijas biržas un simtiem banku savu mājvietu šajā pilsētā ir radusi arī augstākā ofisu ēka visā Eiropā.
Tomēr paldies Dievam, ka bizness un ekonomika nenomāc lielisko multikulturālās pilsētas kultūras vidi, jo mākslas šeit ir tikpat daudz cik jebkurā lieliskā Eiropas pilsētā. Noteikti apskaties Gētes namu, kurā dzimis diženais vācu rakstnieks. Pat lidostā, kas parasti mēdz būt visai garlaicīga ēka, šeit ir naktsklubs, mākslas galerija un erotisko filmu kinoteātris!

Hamburga

Hamburgā ir viena no aktīvākajām un lielākajām Eiropas ostām, kas aizņem 12% pilsētas platības un katru gadu pārkrauj 28 miljonu tonnu. Pilsētas brīnišķīgais līcis, kā arī divi ezeri, trīs upes un daudzie pilsētas kanāli, padara to par Vācijas Venēciju vai Amsterdamu.

Ļoti interesanta ir Hamburgas vēsture. Ienaidnieks to spējis ieņemt tikai vienu reizi – tas izdevies slavenajam Napoleonam. Lielāko postu pilsētai ir nodarījis nevis karaspēks, bet gan milzīgs ugunsgrēks, kas izcēlās 19. gadsimta vidū un nopostīja lielāko daļu vecpilsētas, tāpēc tādas tās firmas zīmes kā milzīgais Rathaus (Rātsnams) un neo – romantikas stilā ieturētā St. Petri katedrāle ir relatīvi jaunas ēkas. Starp citu, vārds „hamburgers” ir radies tieši šeit, jo tā šeit apzīmē liellopu gaļas pīrāgus.

Drēzdene

Reiz šo pilsētu sauca par Elbas Florenci, tomēr lielu daļu skaisto vēsturisko ēku iznīcināja II Pasaules karā. Pilsēta ir atkopusies un mūsdienās iemantojusi Vācijas Silikona ielejas reputāciju, pateicoties ievērojamai industrijas attīstībai, par ko liecina kaut vai milzīgā Volkswagen „Caurspīdīgā fabrika” (milzīgs ražošanas komplekss ar stikla sienām, kurā kopš 2002. gada ražo Phaeton un Bentley automobiļus).

Ķelne

Ķelne tiek uzskatīta par Reinzemes ekonomisko, kultūras un vēsturisko centru. Jau kopš viduslaikiem pilsēta pastāvīgi ir bijusi reģiona reliģiskais centrs un nozīmīgas krustceles daudzos vēsturiskos notikumos. Pilsēta ir ceturtā lielākā visā Vācijā un lepojas ar savu „kolsch”, kas ir ne tikai vietējais dialekts, bet arī slavens alus, kas nāk tieši no šejienes (vietējie pat joko, ka kolsch ir vienīgā valoda, kuru var izdzert). Ķelnē viss notiek pēc reglamenta. Pat prostitūcijai šeit ir fiksēts nodoklis un pilsētā atrodas lielākais bordelis visā Eiropā (Pascha), kam ir 12 stāvi un 126 numuri. Katru vasaru šeit notiek lielākā geju parāde valstī.