Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Zviedrija , oficiāli Zviedrijas Karaliste ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande. Zviedrija ir …

Zviedrija , oficiāli Zviedrijas Karaliste ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande. Zviedrija ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības.

Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās viduslaikos. 17. gadsimtā tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impēriju. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. un 19. gadsimtā. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.


Galvaspilsēta – Stokholma

Valsts valodas – Zviedru valoda, Zīmju valoda

Valdība – Konstitucionālā monarhija

Platība – 449 964 km²

Iedzīvotāji – 9 354 462

Valūta – Zviedrijas krona (SEK)


Stokholma

Stokholma ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs. Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpisko spēļu sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture

  • 1523. gadā Gustavs Vāsa tika kronēts par karali Gustavu I.
  • 1658. gadā pēc Otrā Ziemeļu kara Zviedrija saņēma no Dānijas Skoni, Hallandi, Blēkingi.
  • 1805. gadā Zviedrija iesaistījās Napoleona karos pret Franciju.
  • 1809. gada jūnijā Zviedrija noslēdza miera līgumu ar Krieviju, atsakoties no Somijas.
  • 1889. gadā tika nodibināta Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija.

Klimats

Neskatoties uz atrašanos vietu ziemeļu platuma grādos, Zviedrija ir mērenā klimata valsts, galvenokārt pateicoties Golfa straumēm. Zviedrijas ziemeļu, rietumu un austrumu daļas no Atlantijas okeāna vējiem aizsargā Skandināvijas kalni, tāpēc ziemas šeit ir vēsākas, bet vasaras īsas. Janvāra vidējā temperatūra ir -14°C, dažās vietās pat -16°C. Vasarā vidēja temperatūra ir +17°C.  Uz dienvidrietumiem no Gēteborgas līdz Malme un salām Baltijas jūra klimatiskie apstākļi kļūst maigāki pateicoties Atlantiskajiem vējiem. Ziemas šeit ir siltākas, bet vasaras garākas, tomēr tās ir lietainas.

Flora

Valsts ziemeļu daļu aizņem taigas meži (priedes, egles, bērzi, apses), dienvidu daļu aizņem – jauktie skujkoku un lapu koku meži, pašos dienvidos savu vietu ir atraduši platlapji – ozols un dižskābardis. Daļa valsts atrodas ziemeļu polārā loka teritorijā, kur saule nenoriet naktī, kad ir vasara un ziemā iestājas polārā nakts.
Zviedriju raksturo paugurainas morēnas ainavas, podzolaugsnes, kas atšķiras ar lielu akmeņainību, šeit dominē smilts, šeit ir paaugstināts skābuma līmenis, un liels daudzums skujkoku mežu.

Fauna

Zviedrijā nav liela zīdītaju dažādība, tās ir tikai ap 70 sugas, tomēr tās zīdītāju sugas, kas šeit ir, ir lielā skaitā. Uz ziemeļiem no Lapzemes var redzēt ziemeļbriežu barus. Mežos mitinās aļņi, stirnas, vaveres, zaķi, lapsas un caunas, ziemeļu taigu teritorijās mitinās lūši, āmrijas un brūnie lāči. No Dienvidamerikas vairākus desmitus gadu atpakaļ bija atvestas bizamžurkas un ūdeles, tomēr daži no atvestajiem dzīvniekiem izbēga un spēja izveidot dabā dzīvotspējīgu populāciju, kas auga visa valsts teritorijā, vienīgais izņēmums bija galējā ziemeļu daļa un dažas salas. Bizamžurkas un ūdeles spēja izgrūst daļu no vietējajiem dzīvniekiem no to ekoloģiskajām nišām. Zviedrijā ir saskaitītas vairāk kā 340 putnu sugas – jūru un ezeru krastos ligzdo pīles, zosis, gulbji, kaijas, kā arī bizamžurkas. Upes apdzīvo ap 160 zivju sugas: lasis, forele, asaris.

Apskates vietas

Vasa muzejs

Šis ir vienīgais XVII gadsimta buru kuģis pasaulē, kas ir saglabājies. Tas tika celts no 1625.gada līdz 1628.gadam pēc zviedru karaļa Gustava II Adolfa norādēm.  Kuģa projektu veidoja holandiešu kuģu būvetājs Herniks Hubertsons. Bagātīgi krāsotais un bruņotais kuģis Vasa izsauca sajūsmu gan Stokholmas vietējos iedzīvotājos, gan ar Zviedriju karojošo valstu pārstāvjos. Diemžēl šis daudzsološais kuģis noslīka sava pirmā izbrauciena laikā 1628.gada 10.augustā. Vasa kuģa muzejs tika atvērts uz Djurgarden salas 1990.gadā. Šobrīd tas ir viens no Stokholmas apmeklētākajiem muzejiem.

Junibakenas muzejs

Junibakenas muzeja var ieraudzīt vietas un varoņus no Astrīdas Lindgrēnes un citu slavenu zviedru autoru pasakam. Šeit ir pasaku laukums, kur dzīvo bērnu iemīļoto pasaku varoņi, šeit ir arī slavenās Pepijas Garzeķes mājiņa, kur bērni var skraidīt, lēkāt un spēlēties cik vien ilgi vēlas, vilciens, kas dodas no Vimberjū stacijas aizved bērnus un pieaugušos elpu aizraujoša ceļojumā pa burvju pasauli, kas radīta no Maritas Ternkvistes, kas strādāja kopā ar Astrīdu Lindgrēdi ilustrācijām. Šajā pārsteidzošajā muzejā nevienam nenāksies skumt, jo šeit notiek interesantas bērnu uzstāšanās un izstādes. Muzejā ir arī brīnišķīgs restorāns, kurā ir plašs ēdienu asortiments.

Jarla Birgera kapenes

Jarla Birgera kapenes ir viens no Stokholmas poplārākajiem vēsturiskajem pieminekļiem. Tā ir skaista memoriāla celtne, kas veltīta slavenajam Stokholmas pilsētas dibinātajam un politiskajam darbininiekam Jarlam Birgeram. Jarla Birgera kapenes ir simboliskas kapenes, jo tajās neatrodas pilsētas dibinātāja mirstīgās atliekas,kā tas ir raksturīgs īstām kapenēm. Kapenes atrodas pie Sokholmas rātes sienas, celtas nacionālā romantisma stilā. Tieši šajā ēkā notiek svinīga Nobela prēmiju pasniegšana.

Piemineklis “Saules bura” vai “ VDK auss”

Milaren ezera krastā, Bruņinieku salas piekrastē stāv neparasta skulptūra, kas veidota 1966.gadā. Tās veidotājs ir Kristiāns Bergs. Skulptūra ir  veidota no betona, tai ir vairāki nosaukumi –Saules bura, Stokholmas auss, VDK auss. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā vietā sākas Stokholmas pilsēta. Šī objekta apmeklēšana ir obligāta apskates ekskursiju laikā pa Stokholmu.

Skulptūra “Lapsa ubadze”

Stokholmas centrā atrodas kāda neparasta skulptūra. Šī skulptūra ir “Lapsa ubadze” Nelaimīgs zvēriņš ar asu purniņu ietītu vecā šallē, no šalles apakšas ir redzams kādas citas kājas zābaks. Nelaimīgais zvēriņs izskatās tik nelaimīgs, ka vietējie iedzīvotāji nevar noturēties un atstāj lapsiņai pāris monētas. Šīs skulptūras autore ir Laura Forda, skulptūru autore veidoja, lai pievērstu cilvēku uzmanību uz cilvēka darbības negatīvo ietekmi uz mežiem un to iemītniekiem.

Piemineklis “ Nē vardarbībai”

Visā pasaule slavenais piemineklis attēlo milzīgu revolveri, kura stobrs ir sasiets mezglā. Visā pasaule ir uzstādīti 16 šādas skulptūras, tomēr pati slavenākā atrodas Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas centrā. Šo neparasto pieminekli projekteja zviedru skulptors Karls Fredriks Reitersvords.  Skulptoru šausmināja pasaulslaveno cilvēku –Džona Lenona, Boba Kreina un daudzu citu vardarbīgās nāves. Pirmais šāda veida piemineklis tika uzstādīts Zviedrijā 1985.gadā pēc tam šīs skulptūras kopijas parādījās Savienotajos štatos, Luksemburgā, Vācijā, Francijā un daudzās citās valstīs.

Dalarna zirgs

Pasaulē lielākā zirga statuja. Šis  ir Avestas pilsētas slavenais apskates objekts. Dalarna zirga statuja rota pilsētu ar savu skaistumu un krāšņumu. Statuja  ir 13 metrus augsta un sver vairāk kā 67 tonnas. Zviedrijā jau no seniem laikiem par Dalarna zirdziņiem sauc izgrieztus un ar parasto krāsu nokrāsotas zirdziņu statujas. Nosaukums ir radies no Dalarna provinces, kur 18.gadsimtā sāka izgatavot šādas figūriņas. Statuja tika uzstādīta 1989.gadā, laikā, kad tika būvēts jaunais ceļš. Lielākā daļa tūristu ar prieku apstājas šeit, lai nobildētos pie neparastā zirdziņa fona. Blakus piemineklim atrodas restorānu komplekss un liels daudzums suvenīru veikaliņu.

Svētki

Svēta Knuta diena

Svētā Knuta diena tiek atzīmeta 13.janvārī. Šī diena apzīmē ziemassvētku svinību un skolēnu brīvdienu beigas. Svēta Knuta dienā ziemassvētku eglīte tiek iznesta no mājām prom.

Valpurģu nakts

Valpurģu nakts svinību laikā atzīmē pavasara iestāšanos (lai arī laikapstākļi nereti cenšas to noliegt), to saprotams ir nepieciešams nosvinēt. Visas Zviedrijas teritorijā 30.aprīļa vakara tūkstošiem ļaužu savācas kopā, iedzedz lielus ugunskurus un priecājas klausoties vīru kora dziesmas.

Vēžu diena

Augusta otrajā trešdienā sākas vēžu ķeršanas sezona un zviedri kopā ar savām ģimenēm savācas terasēs, lai mielotos ar vārītiem vēžiem ar alu, sieru un maize, pie galda tiek dziedātas dziesmas.

Zviedrijas nacionālā virtuve

Termins “zviedru galds” ir radies jau sen, laikā, kad ciemiņi bija lielā daudzumā, tad mājas saimnieks uz galda salika lielu daudzumu ēdienu, kurus nevajag sildīt un tādus, kas vismaz vairākas dienas nebojājas, lai arī tiem, kas brauc no tālienes kaut kas tiktu.

Zviedru virtuve ir ļoti sātīga, tajā tiek pielietots daudz gaļas, zivs, kā arī stipri dzērieni. Zviedrija nav tā vieta, kurā gaļu baidīsies apliet ar ievārījumu. Šajā valstī mīl sajaukt saldas garšas ēdienus un piedevas ar sāļiem ēdieniem un piedevām. Pietiek tikai atcerēties bērnībā iemīļoto Karlsonu, kurš ar vienādu kaislību ēda ievārījumu un kotletes.

No Zviedrijas nedrīkst braukt prom neizmēģinot vietējo zivi. Īpašu iespaidu atstāj uz kadiķu zariņiem kūpināts lasis. Saldajā bulciņas ar kanēli, ābolu, melleņu un rabarberu pīrāgi. Protams arī zviedru ievārījums. Ogu vākšanu zviedri uztver ārkārtīgi nopietni, pat fanātiski. Nacionālais dzēriens ir glegs, tas ir degvīna un sarkanā vīna sajaukums ar lielu daudzumu kanēļa un ingvera.

Ketbulars – Gaļas tefteļi, bieži pasniedz ar brūkleņu, dzērveņu vai lāceņu ievārījumu
Rensteks – Malta brieža gaļa
Elebrods – Alus zupa ar citrona miziņām. Zupā ir sajaukti 2 veidu alus- tumšais un gaišais, tā tiek pasniegta ar maizi.
Isterband – Cūkgaļas desiņas ar asu garšu
Kotbular – Lielie zviedru pelmeņi