Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Tā ir samērā moderna un attīstīta arābu valsts, kuru Dievs ir dāsni apdāvinājis ar dabas brīnumiem, bet cilvēks pielicis savu roku, lai vēl vairāk iekārdinātu mūsdienu ceļotāju spert kāju uz Jordānijas zemes. 20.gs., uzrakstot grāmatu un iznesot karalistes vārdu pasaulē, ar ieročiem bruņotais Arābijas Lorenss vēstīja par brīnumiem, kas apslēpti valstī. Pa viņa pēdām, tagad …

Tā ir samērā moderna un attīstīta arābu valsts, kuru Dievs ir dāsni apdāvinājis ar dabas brīnumiem, bet cilvēks pielicis savu roku, lai vēl vairāk iekārdinātu mūsdienu ceļotāju spert kāju uz Jordānijas zemes. 20.gs., uzrakstot grāmatu un iznesot karalistes vārdu pasaulē, ar ieročiem bruņotais Arābijas Lorenss vēstīja par brīnumiem, kas apslēpti valstī. Pa viņa pēdām, tagad jau ar kamerām bruņojošies, mēģina sekot tūristi. Austrumu eksotika nav galvenais iemesls, kā dēļ viņi ierodas Jordānijā, lai gan arī tās šeit netrūkst. Viņi ierodas, lai palasītu avīzi, peldoties Nāves jūrā, lai apbrīnotu senās, bet labi saglabājušās romiešu drupas un mozaīkas, lai iekarotu arābu un krustnešus cietokšņus, kuri jau kopš Krusta kara laikiem paceļas kalnu virsotnēs, lai baudītu zemūdens pasauli, nirstot Sarkanajā jūrā, lai apmeklētu dažas no svarīgākajām kristiešu svētvietām, lai meklētu piedzīvojumus sirreālistiskajās Vadi Ram tuksneša un kanjonu ainavās un, visbeidzot – lai atklātu antīkās pasaules brīnumu, kanjonā paslēpto, Rozā Pilsētu Petru, kas ir galvenais iemeslu, kāpēc Jordānija vienkārši ir jāredz.

Ģeogrāfija

Jordānija ir valsts Tuvajos Austrumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Izraēlu, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Lielāko Jordānijas teritoriju aizņem (90%) tuksnesīgs plato, rietumos atrodas pauguri un kalni. Jordānijas upe atdala Jordāniju un Izraēlu. Augstākais kalns ir Džabal-umm-Dami (1857m). Zemākais punkts ir Nāves jūra (-427m).

Klimats

Vidusjūras subtropu klimats, krasi kontinentāls, ļoti sauss. Janvāra vidēja temperatūra ir no +8°C līdz +14°C, jūlijā no +24°C līdz +30°C (diennakts vidējā temperatūra ir ap +35°C). Jordāniju vislabāk apmeklēt pavasarī un rudenī. Ziemeļos no novembra līdz martam līst lietus. Pie Nāves jūras un Akaba līča parasti ir silts, līdz ar to peldēties var visu gadu. Ūdens temperatūra Sarkanajā jūrā un Nāves jūrā visu gadu nav mazāka par +21°C. Vasaras naktis ir siltas, tomēr lielākoties centrālajos pilsētas rajonos var būt pavēsāks.

Vēsture

Jordānijas vēsture ir ļoti sena, daudzi ievērojami arheoloģijas izrakumi datēti ap 1.gadu tūkst.p.m.ē.. Pēc zinātnieku domām, mezolīta laika periodā kopā ar medniekiem un vācējiem parādījās arī zemniecība. Neolīta perioda sākumā Jērikā jau pastāvēja zemnieku nostiprināta apmetne, kuru iedzīvotāji audzēja miežus un kazas.
Romiešu impērijas laikā Jordānijā uzplauka tirdzniecība un ceļu būvniecība.
Bizantijas impērijas laikā aktīvi būvēja tempļus un baznīcas, kas mākslinieciski izrotāti ar skaistām mozaīkām.

Apskates objekti

Ammāna

Ammāna ir unikāls senā un modernā savienojums. Tā sākotnēji celta uz 7 pakalniem, kuru nogāzes rotā balti nami un greznas villas. Ammānu bieži dēvē par „balto pilsētu”, tās balto celtņu dēļ, kuru pamatmateriāls ir smilšakmens. Gandrīz puse visu Jordānijas iedzīvotāju mitinās Ammānā. Pilsētā ir rosīga nakts dzīve un plašas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Te arī atrodas tradicionālais austrumu tirgus Suk. Tirgū Jūs varēsiet nopirkt visu, ko iespējams iegādāties Jordānijā. Turklāt Suk ir sava veida brīvdabas muzejs, kas atspoguļo Jordānijas ikdienu un tradīcijas.
Ammānā var atrast arī ko uzmanības vērtu – izcili saglabājušos romiešu teātru kompleksu, kurš sastāv no liela romiešu amfiteātra ar 15 000 vietām un odeona – maza teātra. Izmēros iespaidīgais teātris ir pilsētas senās vēstures spilgtākais liecinieks vēl no romiešu laikiem, kad pilsēta nēsāja prestižās Filadelfijas vārdu.

Petra

Šo seno pilsētu bieži dēvē par astoto pasaules brīnumu, visvilinošāko apskates vietu Tuvajos Austrumos un visapburošāko antīko pilsētu, kuru senās civilizācijas mums atstājušas. Petra ir rozā un sarkanīgas krāsas klintīs izcirsta nabatiešu senpilsēta, kura no ārpasaules paslēpusies kanjonā. Šaura, kanjonam līdzīga, gandrīz 1,5 km gara eja, kuru sauc par Siku, ved uz šo pazudušo pilsētu, padarot nokļūšanu Petrā maģisku. Kad sāk likties, ka Sikam nav gala un izejas, pēkšņi paveras visā Jordānijā burvīgākais skats ar skaistāko Petras celtni – Khazneh jeb Dārgumu glabātavu. Neaizmirstams skats un mirklis, īpaši jau tādēļ, ka, ejot pa garo kanjonu, nevar sagaidīt, kad beidzot Rozā pilsēta tiks atklāta. Tomēr Petras klintis un kalni, slēpjot daudzas vientuļas kapenes, ir lielisks glābiņš, kad gribas tik prom no tūristu grupām un tik uzmācīgajiem kavalieriem, kuri ik pēc minūtes apnicīgi piedāvā taksometra pakalpojumus uz kamieļa, zirga vai lētā ēzeļa muguras. Tā ir īstā vieta, kur pašam atklāt kapenes, baudīt elpu aizraujošas ainavas un iepazīt arī beduīnu primitīvo dzīves veidu, kurš atgādina Flintstonu laikus, dinozaurus aizstājot ar ēzelīšiem.

Nāves jūra

Nāves jūra ir unikāls dabas veidojums. Atrodoties 400 metru zem juras līmeņa, tā ir viszemākā vieta un vissāļākā ūdenstilpne uz planētas. Ūdens ir četras reizes sāļāks par normālu jūras ūdeni un vismaz 10 reizes par Baltijas jūru. Nāves jūra jau kopš seniem laikiem bijusi izslavēta visā pasaulē ar minerāliem bagāto sāļo ūdeni un ārstnieciskajām dūņām, tāpēc nepamēģināt papeldēt jūrā būtu grēks. Patiesībā peldēšana gan nekāda dižā nesanāk, drīzāk airēšana, jo nogrimt šajā ezerā nav iespējams, pat ar avīzi rokās. Ūdens ir neaprakstāmi sāļš, pat nedaudz glums, tāpēc nav brīnums, ka nomazgājoties pēc peldes, sāli uz ādas nākas just vēl pāris dienu. Jau palmu un klinšu ieskautā ezera krastā ūdenī var redzēt lielus sāls gabalus un ar to apķepušus akmeņus.

Vadi Ram

Vadi Ram ir kā mozaīka, piedāvājot unikālas tuksneša ainavas, vietām atgādinot Amerikas kanjonus un Austrālijas sarkanos tuksnešus un klintis. Idilliski skati paveras, traucoties džipā pa brūnganām, rozīgām, dzeltenīgām, oranžām un pat sarkanas krāsas smiltīm un kāpām, vērojot kalnus un majestātiskas klintis, šaurus kanjonus un tuksneša avotus, beduīnu teltis un kamieļus, akmens arkas un citus unikālus klinšu veidojumus. Džipu braucienu laikā sanāk apmeklēt Lorenca avotu, kurā viņš esot mazgājies, šauro Kazali kanjonu, augstu sarkano smilšu kāpu, Lorensa mājas drupas, vairākas klintis ar nabatiešu sienu gravējumiem un zīmējumiem un divas iespaidīgas klinšu arkas, uz vienas izdodas arī uzrāpties. Bet īsto tuksnesi nevar sajust džipa mugurā. To vajag piedzīvot, dodoties smilšu jūru pārgājienos, rāpjoties kāpās, kāpjot klintīs, meklējot izeju no šaurajiem kanjoniem un izmantojot tuksneša taksometra jeb kamieļa pakalpojumus!

Tradicionālie ēdieni

Jordānijas ēdieni ir tālu no izsmalcinātās franču virtuves, bet būtu grēks nepamēģināt vietējos ēdienus, īpaši jau beduīnu (arābi, kas dzīvo, klejodami pa tuksnesi) nacionālo ēdienu – mensaf. Šis dīvainais vārds slēpj sevī sutinātu jēra vai kazas gaļu ar kaulu, rīsiem, arābu maizi un mērci, kas veidota no jogurta un gaļas taukiem. Ja reiz mensaf nav smādēts, tad var ķerties arī klāt ļoti populārajam felafel – tās ir eļļā apceptas smalcinātas pupiņas ar garšvielām, un humuss – stingrai mērcei līdzīgs ēdiens no zirņiem un pupiņām. Ja vēl uzkož klāt arābu maizi, garšo daudz labāk nekā izklausās vai izskatās.