Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu. Saistībā ar reliģisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas. Galvaspilsēta – Beirūta Valsts valoda – arābu  valoda Valdība …

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu. Saistībā ar reliģisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.


Galvaspilsēta – Beirūta

Valsts valoda – arābu  valoda

Valdība – Parlamentāra  republika

Platība – 10 452 km²

Iedzīvotāji – 4 224 000

Valūta – Libānas mārciņa (LBP)


Beirūta ir Libānas lielākā pilsēta, tās galvaspilsēta un nozīmīgākā ostas pilsēta. Tā atrodas uz pussalas Libānas kalnu pakājē pie Vidusjūras. Beirūta ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. To 15. gadsimtā p.m.ē. dibināja feniķieši. Gadsimtu gaitā pilsēta ir vairākas reizes iekarota, iznīcināta un uzcelta no jauna.

Klimats

Libānā valda mērens Vidusjūras klimats. Piekrastes rajonos ziemas lielākoties ir aukstas un lietainas, kamēr vasaras ir karstas. Augstākos apgabalos temperatūra nokrītas zem 0 °C un ziemas laikā ar biežu (dažreiz smagu) sniegu; toties vasaras ir siltas un sausas. Lai gan lielāko daļu Libānas sasniedz relatīvi liels daudzums nokrišņu (salīdzinot ar sauso klimatu), tomēr daži apgabali ziemeļ-austrumu Libānā saņem tikai nelielu daudzumu lietus.

Vēsture

  • 1261.gadā Ēģiptieši izdzina no Libānas krustnešus
  • 1517.gada sultāns Selims I pievienoja Libānas teritoriju Osmaņu impērijai
  • 1926.gadā Libāna kļuva par atsevišu teritoriālo vienību, Sīrijas mandāta administrācijas pārvaldībā
  • 1943.gadā Libāna oficiāli ieguva neatkarību
  • 1948.gada Libāna piedalijās pirmajā arābu – izraēliešu karā
  • 1975.gadā Libānā tika izraisīts otrais pilsoņu karš starp musulmaņu un kristiešu kopienām.

Libānas flora

Galvenie Libānas floras pārstāvji ir ciedru koki, kaut gan ciedru koku meži ir saglabājušies tikai valsts kalnu reģionos, pārsvarā Bchare un blakus Baroukomai  Chouf kalniem. Šīs vientuļās audzes ir kādreiz brīnīšķīgo ciedru koku mežu, kas pārklāja visu valsts teritoriju vientuļās paliekas. Libānā salidzinoši ar citām Tuvo Austrumu zemēm ir visvairāk mežu – šeit ir daudz skujkoku meži, kas atrodami kalnu reģionos, bet valsts piekrastes teritorijā aug augļu dārzi.

Libānas fauna

Libānas kalni ir plēsīgo putnu mājvieta, bet Ehdenas rezervātos dzīvo zelta un imperātoru ērģļi, klijāni, Bonelli ērgļi, Sardīnijas dziedātājputni un pūces. Jūras putni, gan vietējie, gan migrētāji savas ligzdas vij Palmu salas Nacionālajā parkā, piekrastē netālu no Tripoles. Nacionālā parka ūdeņus apdzīvo zaļie bruņurupuči. Kas attiecas uz zemes zīdītājiem, tad Libānā nav nekā īpaši interesanta – atskaitot tuksneša, jeb garausu ezi.

Libānas apskates objekti

Bahusa templis

Senā feniķiešu pilsēta Baalbeka piesaista tūristus ar unikālā tempļu kompleksa majestātiskajām drupām. Šim templim nav līdzīgu visās austrumu teritorijās. Pirmatnēji komplekss tika veltīts feniķiešu dievam Balu. Vēlāk Balu kults savijās ar grieķu dievības Geliosa kultu, dodot pilsētai nosaukumu Geliopolise. Romiešu laikā šeit tika uzcelti tempļi, kas tika veltīti Jupiteram, Bahusam un Venērai. Bahusa templis ir veltīts romiešu vīna darītaja dievam, tas vēl tiek saukts par “saules templi” un tas atrodas pa kreisi no tempļa, kas veltīts Jupiteram. Lai arī templis ir mazaks par galveno temļu kompleksu, tā izmēri pārsniedz slavenā grieķu Panteona izmērus.

Džeita alas

Atrodas ciemā ar tādu pašu nosaukumu, kā Lībijas galvaspilsētai 18 kilometru attālumā no Beirūtas. Džeita alas ir viens no slavenākajiem dabas apskates objektiem visā Libānas teritorijā. Alu kompleksu veido divas alas – augšējā un apakšējā ala. Abas alas ir aprīkotas tā, lai tās droši varētu apmeklēt tūristi. Ekskursija sākas no augšējās nenoplūdināmās alas, kas sastāv no trim zālēm, kuru augstums ir vairāk kā 100 metri. Šeit ir iespējams ieraudzīt 8 metrus garu stalagmītu – vienu no garākajiem stalagmītiem pasaulē.

Svētās Jaunavas Marijas statuja

Uz Harisa kalna virs Džūnijas pilsētas atrodas visticamāk galvenais Libānas apskates objekts – Svētās Jaunavas Marijas statuja. 1908.gadā statuja tika uzstādīta Džūnijas pilsētā uz konusveida akmens pjedestāla. No 650 metru augstuma virs jūras līmeņa 20 metrus augstā Dievmāte pārstiepj savu roku pāri pilsētai, it kā to aizstāvēdama. Pie pjedestāla pamatnes ir uzbūvēta un iekārtota kapella, kurā ir iespējams nolikt svecīti.

Muhameda Al –Amina  mošeja

Majestātiskā mošeja atrodas Beirūtas pašā centra Mocekļu laukumā. Mošeja tika uzcelta laikā no 2002.gada līdz 2007.gadam. Muhameda Al –Amina mošeju uzcēla ar Libānas premjerministra Rafika Hariri palīdzību, kas šobrīd ir apglabāts pie šīs mošejas. Mošeju bieži sauc arī par Hariri moseju. Laukums ap šo mošeju ir politisko demonstrāciju vieta.

Baložu klintis

Šīs klintis ir viens no Beirūtas dabas brīnumiem, unikāls apskates objekts, kas radies daudzus gadsimtus atpakaļ. Tās ir lielas klintis Vidusjūras krastos. Klintis ir nosauktas par Baložu klintīm, jo uz tām jebkurā gada laikā var redzēt tūkstošiem baložu, kas šeit vij savas ligzdas un priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus ar savām sarežģītajām piruetēm.

Sen Žilas cietoksnis

Slavenais cietoksnis un citadele atrodas Tripoles pilsētā. Cietoksnis nosaukts par godu Raimonam de Sen Žilam, kurš bija Tulūzas grāfs un krustnešu komandieris, kurš uzsāka cietokšņa celtniecību Tripolē, kalna virsotnē 1103.gadā, lai izturētu pilsētas aplenkumu. No Sen Žilas cietokšņa paveras burvīgs skats uz ieleju, Tripoles pilsētu un piekrastēm.

Pulksteņa tornis

Šīs skaistais piecstāvu tornis ar pulksteni ir celts pēc inženiera Aftimusa Josefa projekta. Pulkstenis tika uzstādīts 1897.gadā, lai nosvinētu sultāna Abdula Hamida II koronācijas desmit gadu jubileju. Tornis tika pilnībā atjaunots 1994.gadā. XIX beigās tornis bija augstākā būve Beirūta. Šobrīd torņa augstums ir 25 metri.

Batara

Trīs tiltu bezdibenis – Pagājušā gadsimta vidū Libānā atklāja ūdenskritumu. Šo ūdenskritumu par īpašu padara tas, ka tā ūdens strūkla krīt no 250 metru augstuma milzīgā kaļķakmens alā, kuru nosauca par “Trīs tiltu bezdibeni”. Šis nosaukums radies tāpēc, ka ūdens strūkla iziet cauri trīs dabas veidotiem tiltiem, kuri pārkarājas viens pār otru.

Libānas nacionālā virtuve

Libānas virtuve nevienu neatstās vienaldzīgu. Libānas virtuve tiek slavēta ar neticamo mezze daudzumu – gardajiem mazajiem salātiem, brīnišķīgajiem vīniem un īstiem austrumu saldumiem. Libānas virtuve ne bez iemesla tiek uzskatīta par slavenāko, izsmalcinātāko un dažādāko visos Tuvajos Austrumos. Uz šīs valsts virtuvi lielu ietekmi ir atstājusi vidusjūras un austrumu virtuve. Libānas kulinārās tradīcijas parasti sevī ietver lielu daudzumu dārzeņu, svaigus zaļumus (visbiežāk kinzu, pētersīļus un piparmētras), kā arī dažāda veida garšvielas. Visbiežāk pārtika tiek pagatavota uz grila, vai arī tiek cepta olīveļļā. Vietējo iedzīvotāju ēdienkartē bez šaubām ir dažādi augļi – melones, apelsīni, hurmas, mandarīni, vīnogas, vīģes, kā arī kaktusa augļi.