Izvēlies savu ceļojumu

Galamērķis

Ceļojuma veids

Ceļojuma laiks

Ceļojuma budžets

Omānas Sultanāts ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju – rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem – ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra. GALVASPILSĒTA – Maskata IEDZĪVOTĀJI – 2402000 PLATĪBA (kv. km) – 309500 VALŪTA – Omānas rials (OMR) VALODA – Arābu, beludžu, persiešu, urdu …

Omānas Sultanāts ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju – rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem – ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.


GALVASPILSĒTA – Maskata

IEDZĪVOTĀJI – 2402000

PLATĪBA (kv. km) – 309500

VALŪTA – Omānas rials (OMR)

VALODA – Arābu, beludžu, persiešu, urdu

RELIĢIJA – Musulmaņi 85%, hinduisti 15%


Klimats

Omānā valda karsts tropu klimats. Vidējā temperatūra galvaspilsētā Maskatā jūnijā ir + 32°, janvārī ne mazāk kā + 20°. gada nokrišņu daudzums kalnu rajonos nepārsniedz 500 mm, pārējos rajonos no 60 līdz 130 mm gadā. Lietus līst tikai dažas dienas gadā.

Vēsture

Pirmās cilvēku apmetnes Omānas teritorijā veidojās 3 tk gadus pirms mūsu ēras. Pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras no Jemenas Omānas teritoriju iekaroja jamani ciltis. VI gadsimtā Omānu izlaupīja Sasanīdu karaspēks, kā arī kaimiņos esošās beduīnu ciltis. VI gs. Omānu iekļāva Arābu halifāta sastāvā, tas veicināja feodālo attiecību veidošanos. Iedzīvotāji pieņēma islamu. VIII gs.vidū reģions ieguva neatkarību, bet pēc 150 gadiem Omānu atkal pakļāva Abasīdu dinastija, kuri valdīja līdz XI gs., kad pie varas nāca nabhanu cilts šeihi. XVI – XVII gs. Omāna piederēja Portugālei, līdz 1650.gadā portugāļus padzina. XVIII gs.sākumā Omānu iekaroja persiešui, 1741.gadā tos padzina Ahmeds Zafarijs, kurš izveidoja iespaidīgu pirātu valsti. Tā aizņēma Persijas līča salas, lielu piekrastes daļu tagadējās Irānas, Austrumāfrikas (no Somālijas līdz Mozambikai) teritorijā, kā arī daudzas salas. 1832.gadā Omānas sultāna rezidence tika pārcelta uz Zanzibāras salu, 1856.gadā pēc sultāna nāves, valsti sadalīja divi viņa dēli Āfrikas un Āzijas daļās. XIX gs.otrajā pusē tās pieņēma Lielbritānijas protektorātu. 1938.gadā pie varas nāca jaunais sultāns Saīds Bin Taimurs. 1970.gadā apvērsuma rezultātā bez asins izliešanas viņu gāza dēls Kabuss. Viņš strauji sāka Omānas ekonomikas modernizāciju, atcēla sociālos ierobežojumus. 1987.gadā Omānu atvēra tūristiem.

Sabiedriskais transports

Plaši izplatīti taksometri. Saskaņā ar likumdošanu par taksometru vadītājiem var būt tikai omānieši. Starp pilsētām – autobusu satiksme.

Apskates objekti

Maskata

Tulkojumā – enkuru piestātne. Pilsēta piedāvā visus iespējamos tūrisma pakalpojumus, iepazīšanos ar vēstures pieminekļiem. Virs pilsētas paceļas labi saglabājušies portugāļu cietokšņi Mirani un Dželali, kas agrāk aizsargāja klinšainu līci ap kuru uzcēla pilsētu. Pilsētā organiski iekļaujas senās celtnes, šauras ieliņas, 3 oriģināli vārti. Ali mošeja, Jaunā mošeja, sultāna pils, kas īpaši iespaidīga ir naktī, piesaista apmeklētājus. Omānas nacionālais muzejs, Dabas vēstures muzejs (stāsta par floru un faunu), Ieroču muzejs ar lielisku senu ieroču kolekciju. Kultūras zona Kurumā sniedz ieskatu Omānas arheoloģijā, kultūrā un vēsturē. Piekrastē – brīnišķīgas pludmales, zvejas vietas. Pilsētā ir tipisks austrumu tirgus, izslavēts ar Omānas sudraba kindžaliem, vara traukiem un dekoratīviem audumiem.

Nizva

Provinces ekonomiskais un tirdzniecēbas centrs. VI – VII gs.tā bija Omānas galvaspilsēta. Bagātais kultūras mantojums un dabas skaistums vilina arvien vairāk tūristu. Pilsētas palmu oāze stiepjas gar divām izžūstošām upju gultnēm. Nizva ievērojama ar 1688.gadā celto cietoksni, kā arī zelta un sudraba izstrādājumiem.

Bahlja

sena pilsēta, ko ieskauj palmu audzes un to aizsargājoša 12 km gara siena. Pilsēta iekļauta UNESCO pieminekļu sarakstā. Bahlja slavena ar keramiķu darbiem un eleganto, 1670.gadā celto Džabrin pili.

Rustaga

Zaļa oāze ar bagātu augāju Omānas sirdī. Senā pilsēta atrodas skaistu, augstu kalnu ielenkumā. Tā plaši pazīstama ar karstajiem avotiem. Rustagas cietokšņa vēsture sniedzas senā pagātnē – Sassanidu karalistes laikā. Viens no ievērojamākiem objektiem ir 1708.gadā celtais Al-Hazm forts.

Suhara

Senāk – lielākā apdzīvotā vieta Omānā, pēc leģendas – Sinbada jūrasbraucēja dzimtene. Suhara arī mūsdienās ir nozīmīga tirdzniecības pilsēta. Tūristiem aizraujošs ir lielais tirgus ar daudzveidīgām precēm, te redzami drēbnieki, amatnieki, dārzeņu un zivju tirgotāji, kuri savā starpā sacenšas par labāko vietu. Pilsētā skatāms iespaidīgs cietoksnis ar 6 torņiem.

Sura

Austrumu reģiona lielākā piejūras pilsēta, zvejnieku apmetne un tirdzniecības osta. Izslavētas kuģubūves tradīcijas, no Vi gs.tirdzniecība ar Āfrikas piekrasti. Pastaiga pilsētas ielu labirintā acīm paver jaukas ēkas ar kokā grieztām durvīm, mozaīkas logiem un citām detaļām. Pusotras stundas brauciena attālumā atrodas aizsargājama dabas teritorija Ras el Hadd, kur, ja paveiksies, iespējams vērot bruņurupučus, kuri nāk krastā, lai siltajās smiltīs atstātu olas, kā arī tikko izšķīlušos bruņurupucīšus, kuri dodas uz jūru. Šeit atrodas pasaulē lielākā Loggerhedskih bruņurupuču populācija.

Salala

Valsts dienvidu reģiona centrs. Tā atrodas starp banānu un kokosriekstu plantācijām, izstiepusies gar lielisku smilšu pludmali. Zaļā veģetācija padara pilsētu par tropu paradīzi. Salalā atrodas leģendārās Sābas ķēniņienes pils drupas, Ayyub un Al-Amran (Jaunavas Marijas tēva) kapa vietas.

Musandama

Musandama atrodas Omānas ziemeļu daļā, tieši pie Omānas šauruma. Jebkuram tā atstās neizdzēšamu iespaidu ar varenajiem kalniem, kas no jūras paceļas 1000 metru augstumā. Hasabas pilsēta ar XVII gs.cietoksni un dateļpalmu plantācijām ir reģiona centrs. Musandamā jāizbrauda brauciens mēnesgaismā ar “dou” (senu arābu kuģi), vērojot delfīnus, mierīgos ūdeņus ap saliņām un pasakaini skaisto cietoksni.